Latviešu dzejniece, nacionālās pretošanās kustības dalībniece un politieslodzītā.
Dzimusi Domopoles pagasta Slavītu ciemā (tagad Bērzpils pagasts) Helēnas un Jāņa Martuževu ģimenē kā septītais bērns. Bērnību pavadīja Lubānas pagasta "Lazdiņu" mājās. Mācījās Cepurītes četrklasīgajā pamatskolā (1935-1938) un Lubānas sešklasīgā pamatskolā (1938-1940). Latvijas okupācijas laikā 1940. gadā viņa uzsāka mācības Lubānas vidusskolā, pēc tam Rēzeknes Skolotāju institūtā (1941-1944). Pēckara gados viņa sadarbojās ar Latvijas Nacionālo partizānu apvienības mežabrāļiem. Ar roku pārrakstīja pagrīdes žurnālu "Dzimtene", viņu sāka uzmanīt čeka. Brālis ierīkoja Broņislavai slēptuvi māsas istabā zem grīdas, tur tika pavadīti 5 gadi. Pagrīdes piecos gados Martuževa sarakstīja veselu dzejoļu krājumu, 117 dzejoļus kladītē, daļa šo dzejoļu nav publicēti. 1951.gada 14.februārī  Broņislava tika apcietināta un izsūtīta uz Sibīriju (Krievija). 1956.gada augustā dzejniece atgriezās Latvijā. Pēc atgriešanā bija spiesta ilgstoši ārstēties slimnīcās un sanatorijās. No 1974.gada dzīvoja  Lubānas novada "Dārziņos". 
No 1950. gada publicēja savus dzejoļus nelegālā žurnālā "Dzimtene". Atmodas laikā, 1990.gadā nāca gaismā daudz slēptu patiesību, daudziem bija īsts atklājums, ka dzejoļu grāmatu - "Balta puķe ezerā" un "Rakstītāja" īstā autore ir nevis Eva Mārtuža, bet nevienam līdz tam nepazīstamā, tālajā Lubānas pusē dzīvojošā Broņislava Martuževa. Izdoti deviņi dzejoļu krājumi, pēdējais dzejoļu krājums "Deg uguntiņa" izdots 2011. gadā. Dzejniece bijusi tautas teicēja, pati sacerējusi dziesmām gan vārdus, gan melodijas. Kinorežisors Zigurds Vidiņš par dzejnieci ir uzņēmis dokumentālo filmu "Gaismas lāse".
1994.gadā Broņislavai Martuževai tika piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis par nopelniem Tēvzemes labā. Saņēmusi Rakstnieku savienības Gada balvu par dzejoļu krājumu "Nopūtas" (1999.) un Kultūras fonda Spīdolas balvu par dzejas krājumu "Kā putni dzied" (2004). Triju Zvaigžņu ordenis pēc  Broņislavas Martuževas vēlējuma nodots Bēržu katoļu baznīcai (Bērzpils pagasts) un ir novietots pie altāra.
 Fonds "Rakstītāja", ko vada literatūrpētniece Anna Egliena, "Dārziņos" 2018. gada augustā atklāja Dzejas klēti.