Andrejs Vičs
Vārds: | Andrejs |
---|---|
Uzvārds: | Vičs |
Dzimšanas datums: | 22.03.1897 |
Citi dzimš. dati: | Kraukļu pagastā (Cesvaines novads) |
Miršanas datums: | 16.06.1943 |
Apglabāts: | Kirovas apgabals, Vjatlags, lēģera punkta kapsēta (Krievija) |
Nodarbošanās: | Skolotājs, Vēsturnieks |
Reģions: | Cesvaines novads |
Saistība ar Madonu: | |
Saites: | Elektroniskais kopkatalogs Novadpētniecības datubāze |
Skolotājs un skolu vēstures pētnieks, rakstnieks.
Dzimis Kraukļu pagasta "Mazjukānos" (Cesvaines novads) saimnieku ģimenē. Mācījies Cesvaines draudzes skolā, Adulienes ministrijas skolā. Beidzis Pleskavas skolotāju semināru (1900). Bijis skolotājs Cesvaines pagastskolā, skolas pārzinis Pēternieku pagastskolā, Bukaišu ministrijas skolā. No 1912 strādājis dažādās Rīgas elemetārskolās.
No 1931 līdz 1936gadam bijis Rīgas pilsētas Domes izglītības daļas vadītājs. Beidzis LU divgadīgo pedagoģijas nodaļu, 1930 ieguvis vidussskolas skolotāja tiesības. Bijis pedagoģijas žurnāla "Audzinātājs" dibinātājs un redaktors (1925-1934).
Sarakstījis apjomīgu pētījumu par latviešu skolām "Iz latviešu skolu vēstures (Vidzeme no 1700. līdz 1800. g.)" (1923). Sarakstijis apceri "Latviešu inteliģence pārkrievošanas laikmeta sākumā" (1931). Sakopojis krājumu "Tautas audzināšana" (1-5, 1923-1931).
1941. gadā arestēts. Karam sākoties, evakuēts uz Ļesnojes ciemu Kirovas apgabalā, kur 1942. 18. 11 ar sevišķās apspriedes lēmumu notiesāts uz 10 gadiem labošanas darbu nometnē.
Dzimis Kraukļu pagasta "Mazjukānos" (Cesvaines novads) saimnieku ģimenē. Mācījies Cesvaines draudzes skolā, Adulienes ministrijas skolā. Beidzis Pleskavas skolotāju semināru (1900). Bijis skolotājs Cesvaines pagastskolā, skolas pārzinis Pēternieku pagastskolā, Bukaišu ministrijas skolā. No 1912 strādājis dažādās Rīgas elemetārskolās.
No 1931 līdz 1936gadam bijis Rīgas pilsētas Domes izglītības daļas vadītājs. Beidzis LU divgadīgo pedagoģijas nodaļu, 1930 ieguvis vidussskolas skolotāja tiesības. Bijis pedagoģijas žurnāla "Audzinātājs" dibinātājs un redaktors (1925-1934).
Sarakstījis apjomīgu pētījumu par latviešu skolām "Iz latviešu skolu vēstures (Vidzeme no 1700. līdz 1800. g.)" (1923). Sarakstijis apceri "Latviešu inteliģence pārkrievošanas laikmeta sākumā" (1931). Sakopojis krājumu "Tautas audzināšana" (1-5, 1923-1931).
1941. gadā arestēts. Karam sākoties, evakuēts uz Ļesnojes ciemu Kirovas apgabalā, kur 1942. 18. 11 ar sevišķās apspriedes lēmumu notiesāts uz 10 gadiem labošanas darbu nometnē.