Gleznotājs, leģionārs, represētais.
 Dzimis Mārcienas pagasta (Madonas novads) "Aizkalniešos”. Jau mācoties vidusskolā, Jānis izjuta aicinājumu gleznot, taču, pabeidzis to, iestājās Rīgas Kara skolā, jo tajā audzēkņiem nebija jāmaksā skolas nauda. 1937. gadā, pēc Kara skolas absolvēšanas, Jāni ieskaitīja 2. Ventspils kājnieku pulkā. Sekoja dienests Liepājā. Dienesta laikā viņš iestājās Rīgas Aviācijas skolā, un, pabeidzis to, tālāko dienestu turpināja Aviācijas pulkā.  
1941. gadā iestājās Mākslas akadēmijā Ārija Skrides ainavas klasē.  Vasarā viņu iesauca Leģionā 15. pulkā. Drīz bija jādodas uz fronti. Cīņas notika Nevelē (Baltkrievija). Tur Jānis saslima ar tīfu un viņu nosūta ārstēties uz Jelgavas hospitāli. Pēc kapitulācijas Jānis iet caur filtrāciju Liepājā, no turienes viņu nosūta uz Butirkas cietumu Maskavā. Tālākais ceļš ved uz Sibīriju - rūdas raktuvēm Noriļskā (1944-1954).
1957. gadā Madonā tiek sarīkota J. Maršāna darbu personālizstāde. Pateicoties Madonas Novadpētniecības un mākslas muzeja direktorei Elzai Rudenājai, viņš var aizrautīgi pildīt muzeja zinātniskā līdzstrādnieka pienākumus līdz brīdim, kamēr vara to aizliedz, un ilggadējā Ogres Tautas nama direktore Vilma Millere, kura bijušajam leģionāram pēc ierašanās Ogrē savā mājā Pārogrē izīrē viņam istabiņu. Savā mūžā J. Maršāns radījis vairāk kā 400 darbu akvareļa un eļļas tehnikās. Liela daļa no tiem atrodas māsas Mariannas Galakrodznieces ģimenes, kā arī privātpersonu īpašumā gan Latvijā, gan ārzemēs.