Dzimis Ērgļos laukstrādnieka ģimenē, un tāpat kā citi kalpu bērni, jau agri sācis pelnīt dienišķo maizi, agri izjutis alkas pēc grāmatām un izglītības, laikam vairāk nojauzdams nekā saprazdams, ka tur meklējams īstais ceļš uz labāku dzīvi. 
Mācijies Baltijas skolotāju seminārā Kuldīgā (1905-1907),  Viļņas junkuru skolā, par revolucionāru darbību no tās izslēgts. Izsūtīts uz Sibīriju, Jakutskas apgabalu, strādājis Ļenas zelta raktuvēs, vēlāk par mājskolotāju. 1917. gadā atgriezās Latvijā, bijis skolotājs Rēzeknē. 1937. gadā Ulmaņa valdības izglītības lietu vadība viņu atrod par nevēlamu un neatbilstošu tā laika audzinātāja uzdevumiem un to atlaiž pensijā. No 1944. gada bijis skolu inspektors Rīgā, no 1946. gada Jūrmalas izglītības nodaļas skolu inspektors un 21. vidusskolas skolotājs.
Rakstījis satīriskus dzejoļus. Publicējis atmiņu grāmatas "Sodu zemē Sibīrijā" (1939), tās papildināto izdevumu "Kur debesīs deg kāvi" (1959) un  "Soda zemē Sibīrijā" (1939).