Rakstniece un māksliniece, nacionālās pretošanās kustības dalībniece Helēna Celmiņa dzimusi 1929. gadā, Madonā. Mācījusies vācu pamatskolā Kuldīgā un vēlāk – Liepājas Vācu meiteņu skolā (1941–1944). Apguvusi vācu, zviedru un angļu valodu. 1962. gadā apcietināta par pretpadomju aģitāciju, izpaužot franču žurnālistiem informāciju par cilvēktiesību pārkāpumiem PSRS, un notiesāta uz četriem gadiem spaidu darbos Mordvijā (1962–1966). 1976. gadā izraidīta no PSRS uz Austriju, no kurienes gada beigās kopā ar dzīvesbiedru Viktoru Kalniņu (1938–2001), ar kuru aprecējusies 1973. gadā, dodas uz Ņujorku ASV. Trimdas periodā tapis gleznu cikls un grāmata, referāti par pieredzēto PSRS, kā arī publiski uzstājusies ASV televīzijā un skolās. 1980. gadā tiek izdota grāmata "Sievietes PSRS cietumos", kam seko "Kā plika pa nātrēm" (1998), "Tuvumā un tālumā" (2004), kā arī citas publikācijas. 1993. gadā atgriezusies Latvijā. Mirusi Rīgā, 2017. gada 1. februārī. No 2005. gada bijusi Latviešu Rakstnieku savienības biedre.