Rūdolfs Lapsa (1886. gada 21. maijs, miršanas datums nezināms) bija latviešu lauksaimnieks, literāts un politiķis. Bijis Tautas padomes un Latvijas Satversmes sapulces deputāts no Latvijas Sociāldemokrātiskās Strādnieku partijas saraksta. 1922. gadā izstājies no frakcijas.Dzimis 1886. gada 21. maijā Lubānas "Apogu" saimnieka Pētera Lapsas un Edes, dzimušas Pumperaus ģimenē.1920. gadā saimniekoja Lubānas pagasta "Apogos".Pirmās latviešu presē atrodamās publikācijas - miniatūras "Modernā iluminācija" un "Liesmu jūrā" 1920. gadā. Nozīmīgākie darbi - pieci miniatūru krājumi, līdzīgi pēc satura un formas: "Dzelzs gadu simteņa mokās", "Mamons un asinis", "Molohs un zelts", "Vampīra skavās" (visi 1921) un "Vergu tuksneša smilšu graudiņi" (1922). Darbos atsedz kapitālisma iekārtas necilvēcību, izmantojot kontrasta metodi, - smagās, nežēlīgās fabriku mašīnas samaļ tiešā un pārnestā nozīmē cilvēku miesu un dvēseli, darba devēji "izsūc" līdz pēdējam fabriku strādniekus. Kreisajā presē publicējis rakstus par Latvijas iekšpolitiku, kā arī miniatūras, skices un dzejoļus. Pēc 1924. gada presē nav publicējies.