Keramiķes Maldas Sproģes ceļš uz mākslu sākās apzināti, 14 gadu vecumā, kad Rēzeknē atvēra Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas filiāli. Tikai mazs misēklis lika dekoratoru nodaļas vietā izvēlēties keramikas nodaļu. Gadu griezumā gan jāsecina, ka misēklis būs bijis liktenīgs, jo mākslinieces ceļš keramikā veidojies pārliecinošs un veiksmīgs. Malda joprojām atceras savu skolotāju Martu Krastiņu, kura ielikusi stabilu pamatu amata varēšanai. Tālākais, izteiksmes meklējumi, jau pašas rokās. Malda iestājās Mākslinieku Savienībā (1981) un sākās aktīva izstāžu darbība. Viņas darbi grupu izstādēs pabijuši Japānā, Polijā, Zviedrijā un citur, PSRS laikos, Maskavā un Pēterburgā. Kad beidza pastāvēt Mākslas Keramikas fabrika Rīgā (1983), Malda veidojusi tikai radošos un pasūtījuma darbus. Pasūtītāju vēlmes kalpo par katalizatoru jaunu tehniku un formu meklēšanai un attīstīšanai. Māksliniece joko, ka pasūtītājs liek darboties, neļauj slinkot, un tas ir labi. Latvijas brīvvalsts laikā, atsaucoties Prezidenta Kancelejas aicinājumam, Malda ar saviem darbiem prezentējusi mūsu valsti. Viņas radītā keramika daudzviet pasaulē dāvināta kā vēstījums no Latvijas. Īpaši pieminams viņas veidotais svečturis, kas atrodas Zviedrijas karaļa īpašumā. Labprātāk māksliniece veido lielāka izmēra priekšmetus, podus, vāzes. Lietai jābūt lietojamai, tā ir Maldas pārliecība, kurai viņa uzticīgi seko. Visa radošā mūža garumā māksliniece meklē jaunas nianses, formas, paņēmienus un turpina pilnveidot un attīstīt savu rokrakstu. Galvenais ir darbs, darīšana, tāda ir Maldas pārliecība. Darot rodas atklājumi, jauni paņēmieni, rokraksts veidojas un attīstās darot.