Jūlijs Arājs (1884. gada 13. jūnijs — 1967. gada 1. februāris) bija Latvijas ķīmiķis, jurists un sabiedrisks darbinieks. 1924. gadā dažus mēnešus bijis Latvijas kara un tieslietu ministrs. 
Jūlijs Arājs piedzima 1884. gada 13. jūnijā Mārcienas pagasta "Muktu" dzirnavās. No 1892. gada dzīvoja Rīgā. Beidzis Rīgas Debessbraukšanas draudzes skolu. 1905. gadā absolvējis Rīgas garīgo semināru. No 1905. līdz 1906. gadam kā brīvprātīgais dienējis 177. Izborskas kājnieku pulkā, pēc mācību komandas beigšanas ieguvis praporščika pakāpi. No 1906. līdz 1913. gadam studējis ķīmiju Rīgas Politehniskajā institūtā. 1908. gadā bijis laikraksta "Прибалтийский Край" (latviešu: Baltijas apgabals) latviešu nodaļas vadītājs. No 1909. gada bija Rīgas 3. augstākās pirmmācības skolas skolotājs. 1912. gadā nokārtojis mājskolotāja eksāmenu, bet 1914. gadā — augstāko pirmmācības skolu skolotāja eksāmenu.