Pēteris Aronietis bija Latvijas inženieris, politiķis, sabiedrisks darbinieks. Bijis Latvijas satiksmes ministrs no 1925. līdz 1926. gadam. Dzimis 1880. gada 8. martā Grostonas pagastā zemnieka Pētera Aronieša ģimenē. Studēja Rīgas Politehniskajā institūtā. Strādāja Kaukāza reģionā, pēc Pirmā pasaules kara 1919. gadā atgriezās Latvijā, strādāja par būvinženieri. Tautas padomes loceklis no Latvijas Radikāldemokrātiskās partijas. 1925. gada decembrī kļuva par Latvijas satiksmes ministru Kārļa Ulmaņa vadītajā valdībā. Amatu saglabājis, uzsākot darbu Artura Alberinga valdībai. 1926. gadā, līdz ar Alberinga valdības krišanu, amatu zaudēja.Vairākkārt kandidēja Rīgas domes un Saeimas vēlēšanās, bija Rīgas domes deputāts.1941. gada 14. jūnija deportācijas laikā viņu Jūrmalā apcietināja un izsūtīja uz Krievijas PFSR, kur 1942. gada 24. aprīlī viņš gāja bojā Vjatlagā.