Juris Tālivaldis Urtāns ir latviešu vēsturnieks un arheologs, vēstures zinātņu doktors, habilitētais mākslas zinātņu doktors (disertācija "Arheoloģijas piemineklis kā kultūrvēsturisks fenomens"). Veicis plašu arheoloģijas un vēstures pieminekļu apzināšanu visā Latvijā. 

Dzimis 1952. gadā Madonā arheologa Vladislava Urtāna ģimenē. 1975. gadā beidza vēstures studijas Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē. Tajā pašā gadā sācis strādāt Muzeju un kultūras pieminekļu zinātniskās pētniecības padomē par Arheoloģijas nodaļas vadītāju. 1988. gadā sācis darbu jaunizveidotajā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā par Arheoloģijas centra vadītāju. 1998. gadā kļuva par Latvijas Kultūras akadēmijas profesoru un prorektoru. Studentu korporācijas Lacuania biedrs, kā arī Latvijas Arheologu biedrības biedrs un priekšsēdētājs no 2009. līdz 2015. gadam.Kopš 1973 .gada vadījis daudzas arheoloģiskās ekspedīcijas, pievērsās tālizpētes metožu (apsekošanas ar aviāciju) izmantošanai vēstures pētījumos. Galvenās zinātniskās intereses saistās ar senajām kulta vietām, kā arī pilskalniem, kā kultūrvēsturiskiem fenomeniem. Uzstājies ar referātiem starptautiskās konferencēs daudzās valstīs. Pāri par 1700 publikācijas, to skaitā ap 300 zinātniski raksti un 59 grāmatas (autors, sastādītājs, atbildīgais redaktors), to skaitā 13 monogrāfijas.