Tulkotājs, diriģents, rakstnieks, atdzejotājs.
Mācijies Vanagpakalnes pagastskolā (1899-1902), Cesvaines (1902-05) un Lazdonas draudzes skolā (1905-06). 1910. gadā beidzis Valkas skolotāju semināru Valmierā. Mācību laikā piedalījies skolēnu žurnāla veidošanā un literārās diskusijās, aizrāvies ar zīmēšanu un gleznošanu. Strādājis par skolotāju Lazdonas draudzes skolā (1910-1912), par skolas pārzini Barkavas pagasta Kalna skolā (1913) un Saikavas ministrijas skolā (1913-1914). No 1919. līdz 1922. gadam vadījis laikraksta "Brīvā Zeme" literāro daļu.
1914. gadā mobilizēts armijā, bet veselības dēļ atvaļināts. Ārstējies no tuberkulozes Abhāzijā. Savus pieredzējumus armijā un sanatorijā Ezeriņš izmantoja stāstos.
Jānis Ezeriņš ir īsprozas meistars. Gandrīz visi viņa nozīmīgākie stāsti sacerēti neilgi pirms autora nāves un sakopoti sešos krājumos.