Dzimis Lubānas pagasta "Pauros". Bijis Latvijas politiķis un diplomāts.
Mācījies Rīgas pilsētas reālskolā, iesaistījies nelegālos skolēnu pulciņos. Pēc 1905. gada notikumiem Rīgas kara tiesa viņu notiesāja uz 6 gadiem spaidu darbos, ko izcieta Rīgas un Sibirijas katorgas cietumos. Darbojies latviešu Tālo Austrumu centrālajā birojā, Sibīrijas un Urālu Latviešu nacionālajā padomē, piedalījies Imantas pulka organizēšanā. Atgriezies Latvijā (1920-1921) bijis Valsts statistiskās pārvaldes vicedirektors. Latvijas ārlietu ministrs (1933–1934), Latvijas sūtnis Zviedrijā, Norvēģijā un Dānijā (1934–1940). 1944. gadā organizējis bēgļu pārvešanu uz Zviedriju, nodibinot Evakuācijas fonda pārvaldi.
Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa II un III šķiru, Beļģijas, Ēģiptes, Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Somijas, Zviedrijas ordeņiem.