Marija Galeniece
Vārds: | Marija |
---|---|
Uzvārds: | Galeniece |
Dzimšanas datums: | 18.11.1890 |
Citi dzimš. dati: | Mētrienas pagasta " Rāksalās" (Madonas novads) |
Miršanas datums: | 06.01.1984 |
Nodarbošanās: | Botāniķe |
Reģions: | Mētrienas pagasts |
Saistība ar Madonu: | |
Saites: | Elektroniskais kopkatalogs Novadpētniecības datubāze |
Dzimusi Mētrienas pagasta Rāksalā Pētera un Annas Liniņas (dzim.Bataragas) ģimenē.
Mācījusies Mētrienas pamatskolā un Annas Rūmanes-Ķeniņas meiteņu ģimnāzijā Rīgā. No 1911. līdz 1916. gadam mācījusies Pēterburgas Augstākajos sieviešu kursos. No 1920. līdz 1922. gadam, paralēli mācībām Uniersitātē, strādājusi Zemkopības ministrijā kā purvu botāniķe, 1922. gadā ievēlēta par asistenti Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultātē Purvu un kūdras izmantošanas katedrā. No 1954. līdz 1963. gadam strād'ajusi par vecāko zinātnisko līdzstrādnieci LPSR Zinātņu Akadēmijas Bioloģijas institūta Botānikas laboratorijā.
Bioloģe, botāniķe, specializējusies paleobotānikā, ģeobotānikā, purvu zinātnē, ieviesusi Latvijā ģenētisko kūdras klasifikācijas shēmu. Vadīja pirmās Latvijas veģetācijas kartes sastādīšanu. Latvijas Universitātes docente, bioloģijas zinātņu doktore.
Publicējusi 14 zinātniskus rakstus un grāmatas par Latvijas veģetāciju un ģeobotānisko kartēšanu, par purviem un to rajonēšanu, aktīvi darbojusies dažādos enciklopēdiskos izdevumos. Nozīmīgākais darbs – "Latvijas purvu un mežu attīstība pēcledus laikmetā” (1934).
Mācījusies Mētrienas pamatskolā un Annas Rūmanes-Ķeniņas meiteņu ģimnāzijā Rīgā. No 1911. līdz 1916. gadam mācījusies Pēterburgas Augstākajos sieviešu kursos. No 1920. līdz 1922. gadam, paralēli mācībām Uniersitātē, strādājusi Zemkopības ministrijā kā purvu botāniķe, 1922. gadā ievēlēta par asistenti Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultātē Purvu un kūdras izmantošanas katedrā. No 1954. līdz 1963. gadam strād'ajusi par vecāko zinātnisko līdzstrādnieci LPSR Zinātņu Akadēmijas Bioloģijas institūta Botānikas laboratorijā.
Bioloģe, botāniķe, specializējusies paleobotānikā, ģeobotānikā, purvu zinātnē, ieviesusi Latvijā ģenētisko kūdras klasifikācijas shēmu. Vadīja pirmās Latvijas veģetācijas kartes sastādīšanu. Latvijas Universitātes docente, bioloģijas zinātņu doktore.
Publicējusi 14 zinātniskus rakstus un grāmatas par Latvijas veģetāciju un ģeobotānisko kartēšanu, par purviem un to rajonēšanu, aktīvi darbojusies dažādos enciklopēdiskos izdevumos. Nozīmīgākais darbs – "Latvijas purvu un mežu attīstība pēcledus laikmetā” (1934).