Dzejnieks, publicists, valodnieks. Viens no jaunlatviešu kustības dalībniekiem, latviešu nacionālās valodniecības pamatlicējs. Jurim Alunānam ir liela nozīme latviešu laicīgās dzejas un literārās valodas attīstībā.
Dzimis bijušā skrīvera un Jaunkalsnavas muižas nomnieka Andrieva Alunāna un viņa sievas Edes ģimenē. Vecāki bija brīvi ļaudis jau pirms dzimtbūšanas atcelšanas, tādēļ jau no bērnības Juris tika audzināts ar pašcieņu un brīviem uzskatiem.
 Mācījies Jelgavas apriņķa skolā (1846–1848) un ģimnāzijā (1848–1854). 1861. gadā Alunāns beidza Tērbatas Universitāti un pārcēlās uz Sanktpēterburgu, kur tika uzņemts Meža akadēmijā par kroņa stipendiātu. 
 1862. gadā viņš kopā ar K.Valdemāru nodibināja pirmo progresīvo latviešu laikrakstu “Pēterburgas Avīzes”, bija laikraksta pirmais atbildīgais redaktors. 1856. gadā publicēja dzejas krājumu “Dziesmiņas” (otrais papildinātais izdevums 1867. gadā, otrā daļa 1869. gadā), kas tiek uzskatīts par pirmo mākslinieciski augstvērtīgo pasaules dzejas klasikas antoloģiju latviešu valodā. Radījis sabiedriski un mākslinieciski vērtīgu latviešu mākslas dzeju, darinājis daudz jaunvārdu.