Latviešu sportists, čempions māla baložu šaušanā un daiļslidošanā.

Dzimis Ozolu muižā Liezeres pagastā, kas tolaik ietilpa Cēsu apriņķī (tagad Madonas novads), latviešu ārsta Kārļa Blaua un viņa sievas Lilijas ģimenē.

Pēc Tērbatas reālskolas absolvēšanas (1906), absolvējis Rīgas Politehniskā institūta Arhitektūras nodaļu (1913). Pirmā pasaules kara laikā dienējis Krievijas armijā, pēc kara strādājis apdrošināšanas sabiedrībā "Latvija". Divdesmitajos gados vadīja tenisa un daiļslidošanas sekciju. Pasniedzis arhitektūru un matemātiku Valsts tehnikumā Rīgā.

Bijis sportists (daiļslidotājs, šāvējs), mednieks, arhitekts, suņu audzētājs, sporta biedrību un sekciju vadītājs.            Startēdams Krievijas impērijas komandā, kļuvis par pirmo olimpiskās medaļas ieguvēju no Latvijas 1912. gada Stokholmas Vasaras Olimpiskajās spēlēs (3. vieta māla baložu šaušanā). Daudzkārtējs Latvijas rekordists un Latvijas meistars stenda šaušanā un daiļslidošanā. 
1935. gadā izdevis grāmatu "Šaušanas māksla ar skrošu bisi", kurā apkopojis savu pieredzi un zināšanas.

Otrā pasaules kara sākumā vācbaltiešu izceļošanas laikā (viņam bija vācu radi) pārcēlās no Latvijas uz Vāciju.