Ilze Indrāne
Vārds: | Ilze |
---|---|
Uzvārds: | Indrāne |
Dzimšanas datums: | 23.04.1927 |
Citi dzimš. dati: | Lazdonas pagasta "Ciskānos" (tadad Aronas pagasts, Madonas novads) |
Nodarbošanās: | Rakstniece |
Reģions: | Praulienas pagasts |
Saistība ar Madonu: | |
Saites: | Elektroniskais kopkatalogs Novadpētniecības datubāze |
Latviešu rakstniece un dramaturģe, skolotāja.
Dzimusi Lazdonas pagasta “Ciskānos” zemnieku kalpu ģimenē, bērnības gadus pavadīja Vestienas pagasta ”Brantos”. Mācījusies Vestienas pamatskolā (1935–1941) un Madonas vidusskolā (1941–1946), kur vadījusi skolas literāro žurnālu “Avots”. Studējusi Valsts Pedagoģiskajā institūtā Rīgā latviešu literatūras nodaļā (1948–1951).
1955. gadā “Skolotāju Avīzē” publicēja tēlojumu “Vēstule pedagoģijas lektoram”. 1959. gadā publicēja stāstu krājumu “Dzirkstis”, 1963. gadā iznāca viņas romāns “Lazdu laipa”, kas tika uzvests Valmieras teātrī (1963) un Rīgas Jaunatnes teātrī (1964). Viņas radošais mantojums ir septiņi romāni – “Lazdu laipa”, “Aisma”, “Ūdensnesējs”, “Cepure ar kastaņiem”, “Zemesvēzi dzirdēt”, “Dievsunīši” un “Putnu stunda”, četri īsprozas krājumi, deviņas bērnu grāmatas, četras lugas, kinofilmas “Liktenim spītējot” scenārijs. Viņas pēdējais stāstu krājums ir “Divpadsmit logi” (2012), ko veido neuzrakstītu romānu divpadsmit fragmenti. Ilzi Indrāni dēvē par vienu no spilgtākajām romantiskā stila pārstāvēm latviešu rakstniecībā.
Rakstniece dzīvo Praulienas pagasta “Lejaszīlēs” (Madonas novads).
Apbalota ar Triju Zvaigžņu ordeni (2012).
Dzimusi Lazdonas pagasta “Ciskānos” zemnieku kalpu ģimenē, bērnības gadus pavadīja Vestienas pagasta ”Brantos”. Mācījusies Vestienas pamatskolā (1935–1941) un Madonas vidusskolā (1941–1946), kur vadījusi skolas literāro žurnālu “Avots”. Studējusi Valsts Pedagoģiskajā institūtā Rīgā latviešu literatūras nodaļā (1948–1951).
1955. gadā “Skolotāju Avīzē” publicēja tēlojumu “Vēstule pedagoģijas lektoram”. 1959. gadā publicēja stāstu krājumu “Dzirkstis”, 1963. gadā iznāca viņas romāns “Lazdu laipa”, kas tika uzvests Valmieras teātrī (1963) un Rīgas Jaunatnes teātrī (1964). Viņas radošais mantojums ir septiņi romāni – “Lazdu laipa”, “Aisma”, “Ūdensnesējs”, “Cepure ar kastaņiem”, “Zemesvēzi dzirdēt”, “Dievsunīši” un “Putnu stunda”, četri īsprozas krājumi, deviņas bērnu grāmatas, četras lugas, kinofilmas “Liktenim spītējot” scenārijs. Viņas pēdējais stāstu krājums ir “Divpadsmit logi” (2012), ko veido neuzrakstītu romānu divpadsmit fragmenti. Ilzi Indrāni dēvē par vienu no spilgtākajām romantiskā stila pārstāvēm latviešu rakstniecībā.
Rakstniece dzīvo Praulienas pagasta “Lejaszīlēs” (Madonas novads).
Apbalota ar Triju Zvaigžņu ordeni (2012).