Voldemārs Pūce
Vārds: | Voldemārs |
---|---|
Uzvārds: | Pūce |
Dzimšanas datums: | 24.08.1906 |
Citi dzimš. dati: | Vestienas pagastā (Madonas novads) |
Miršanas datums: | 21.07.1981 |
Apglabāts: | Rīgas Raiņa kapi |
Nodarbošanās: | Režisors |
Reģions: | Vestienas pagasts |
Saistība ar Madonu: | |
Saites: | Elektroniskais kopkatalogs Novadpētniecības datubāze |
Dzimis Vestienas pagasta "Rezēnu" (Madonas novads). Mācījies Vestienas pagastskolā, vēlāk Rīgā. Mācījies Vestienas pagastskolā, vēlāk iestājās Latviešu aktieru biedrības skolā.
Kino sācis darboties jau pirmajos Latvijas laikos, viņš bijis režisora asistents mākslas filmai "Lāčplēsis" (1930), režisors Latvijā pirmajai zinātniski populārajai pilnmetrāžas filmai "Mūsu pelēkais dārgakmens" (1936) un dokumentālai filmai "Latvji, brauciet jūriņā!" (1940).
Otrā pasaules kara beigās devies bēgļu gaitās uz Vāciju, no kurienes dzimtenē atgriezies 1947. gadā. Strādāja par Leļļu teātra režisoru (1959-1963), galveno režisoru Rīgas Operetes teātrī (1963-1978). 1968. gadā uzaicināts Rīgas Kinostudijā uzņemt filmu "Mērnieku laiki", kuras lielāko daļu uzņēma savā dzimtajā Vestienas pusē. Uzrakstījis grāmatu par savu dzīvi "Nelaikā piebaidīts" un atmiņas par Latvijas kino veidošanos "Kinojaunība".
Kino sācis darboties jau pirmajos Latvijas laikos, viņš bijis režisora asistents mākslas filmai "Lāčplēsis" (1930), režisors Latvijā pirmajai zinātniski populārajai pilnmetrāžas filmai "Mūsu pelēkais dārgakmens" (1936) un dokumentālai filmai "Latvji, brauciet jūriņā!" (1940).
Otrā pasaules kara beigās devies bēgļu gaitās uz Vāciju, no kurienes dzimtenē atgriezies 1947. gadā. Strādāja par Leļļu teātra režisoru (1959-1963), galveno režisoru Rīgas Operetes teātrī (1963-1978). 1968. gadā uzaicināts Rīgas Kinostudijā uzņemt filmu "Mērnieku laiki", kuras lielāko daļu uzņēma savā dzimtajā Vestienas pusē. Uzrakstījis grāmatu par savu dzīvi "Nelaikā piebaidīts" un atmiņas par Latvijas kino veidošanos "Kinojaunība".