Jūnija mēnesī aicinām apmeklēt Madonas novada bibliotēku, lai aplūkotu izstādes un izvēlētos savai gaumei, interesēm un vajadzībām atbilstošus izdevumus.
Komisija ierosina nākamajā ES ilgtermiņa budžetā, kas aptver 2021.–2027. gada periodu, modernizēt un vienkāršot kopējo lauksaimniecības politiku (KLP). Ar 365 miljardu eiro budžetu šie priekšlikumi nodrošina, ka KLP joprojām ir nākotnes vajadzībām piemērota politika, joprojām sniedz atbalstu lauksaimniekiem un lauku kopienām, nodrošina, ka ES lauksaimniecības attīstība ir ilgtspējīga, un atspoguļo ES mērķus vides un klimata jomā. Šodienas priekšlikumi paredz dalībvalstīm lielāku elastību un atbildību, izvēloties, kā un kur ieguldīt tām piešķirto KLP finansējumu, lai sasniegtu ES līmenī izvirzītos vērienīgos mērķus virzībā uz gudru, noturīgu, ilgtspējīgu un konkurētspējīgu lauksaimniecības nozari, vienlaikus nodrošinot taisnīgu un mērķtiecīgāku atbalstu lauksaimnieku ienākumiem.
Komisija ierosina nākamajā ES ilgtermiņa budžetā, kas aptver 2021.–2027. gada periodu, modernizēt un vienkāršot kopējo lauksaimniecības politiku (KLP). Ar 365 miljardu eiro budžetu šie priekšlikumi nodrošina, ka KLP joprojām ir nākotnes vajadzībām piemērota politika, joprojām sniedz atbalstu lauksaimniekiem un lauku kopienām, nodrošina, ka ES lauksaimniecības attīstība ir ilgtspējīga, un atspoguļo ES mērķus vides un klimata jomā. Šodienas priekšlikumi paredz dalībvalstīm lielāku elastību un atbildību, izvēloties, kā un kur ieguldīt tām piešķirto KLP finansējumu, lai sasniegtu ES līmenī izvirzītos vērienīgos mērķus virzībā uz gudru, noturīgu, ilgtspējīgu un konkurētspējīgu lauksaimniecības nozari, vienlaikus nodrošinot taisnīgu un mērķtiecīgāku atbalstu lauksaimnieku ienākumiem.
Eiropas Parlamenta birojs Latvijā sagatavojis testu “Zināji vai uzzināji?”, ar kuru var pārbaudīt un iegūt jaunas zināšanas par aktuālo Eiropas Savienībā (ES) un pilsoņu pārstāvja - Eiropas Parlamenta (EP) - darbu. Zināšanu pārbaudes testu var izmēģināt vietnē zini.europarl.lv
“Eiropas Parlamenta Vēstnieku skola” (#EPAS) statusu Latvijā ieguvusi jau 41 skola dažādās Latvijas pilsētās. Piektdien, 25.maijā, notika otrais skolu izlaidums - Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks un Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks programmu absolvējušajām skolām pasniedza “Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolas” goda zīmes.
ES dalībvalstīm būtu jānodrošina visu bērnu un ģimeņu ar bērniem izmitināšana, kas neierobežo viņu brīvību, kamēr tiek pārbaudīts viņu imigrācijas statuss, EP deputāti norāda ceturtdien pieņemtā rezolūcijā.
Eiropas Savienības (ES) valstīm vajadzētu “tiesību aktos un praksē izveidot un uzturēt žurnālistiem drošu vidi,” Eiropas Parlamenta (EP) deputāti norāda ceturtdien pieņemtā rezolūcijā.
Svinīgā ceremonijā Āhenē, Vācijā, pasniegta Eiropas jaunatnes Kārļa Lielā balva 2018. Par uzvarētajiem kļuvuši Polijas jaunieši ar projektu “Worcation”, balvā iegūstot 7500 eiro. Otro vietu ieguvuši Itālijas jaunieši ar projektu “Juvenilia” , bet trešo - Maltas projekts - filma “Never arrive”.
Valsts dalība Eiropas Savienībā (ES) ir “laba lieta” - atbilstoši jaunākā EP Eirobarometra pētījuma rezultātiem Latvijā tā uzskata 52% iedzīvotāju (salīdzinājumam: 2017. gada martā - 45%, bet septembrī - 47%). Vidēji ES tā uzskata 60% respondentu, bet mūsu kaimiņvalstīs pat vairāk - Lietuvā 67% un Igaunijā 69% aptaujāto.
Gadu pirms Eiropas vēlēšanām (#EE2019) vairāk nekā 8000 dalībnieku jaunieši no visas Eiropas Savienības (ES) un valstīm ārpus tās robežām iezīmēs savu Eiropas nākotnes redzējumu. Trešās Eiropas Jaunatnes dienas (#EYE2018) notiks 1. un 2. jūnijā Eiropas Parlamentā (EP) Strasbūrā. No Latvijas Eiropas Jaunatnes dienās piedalīsies ap 100 jauniešu.