Lai cīnītos ar krāpšanos ar lietotu automašīnu odometru rādījumiem, Eiropas Komisijai gada laikā būtu jānāk klajā ar likumdošanas priekšlikumu, ceturtdien pieņemtā rezolūcijā norāda deputāti.
Šī gada 29. un 30. maijā Eiropas Komisija izplatīja normatīvo aktu priekšlikumus par ES atbalstu reģionālajai attīstībai un kohēzijai, kā arī ieguldījumos cilvēkos, sociālajā kohēzijā un vērtībās. Šie priekšlikumi ir sākums diskusijām par ieviešanas nosacījumiem ES struktūrfondu - Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Eiropas Sociālais fonds un Kohēzijas fonda (turpmāk - ES fondu) finansējuma sadalījumu starp dalībvalstīm un atbalsta programmām. Līdz ar priekšlikumu publicēšanu kļūst zināma Eiropas Komisijas nostāja, un dalībvalstīm ir iespējams virzīt daudz praktiskākas sarunas par nepieciešamo atbalstu.
Nākamajā ES ilgtermiņa budžetā Komisija ierosina vēl vairāk stiprināt Savienības sociālo dimensiju ar atjaunotu Eiropas Sociālo fondu – Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) – un spēcīgāku un efektīvāku Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (EGF).
Jauno ES krāpšanas apkarošanas programmu finansēs mērķtiecīgu apmācība un apmaiņu ar informāciju un labāko praksi starp krāpšanas apkarošanas iestādēm visā Eiropā. Tā arī sniegs atbalstu izmeklēšanas darbībām, iegādājoties tehnisko aprīkojumu, ko izmanto krāpšanas atklāšanai un izmeklēšanai, kā arī lai atvieglinātu piekļuvi drošām informācijas sistēmām.
Nākamajā ilgtermiņa ES budžetā 2021.–2027. gadam Eiropas Komisija ierosina palielināt programmas “Radošā Eiropa” (kas atbalsta Eiropas kultūras un radošās nozares un audiovizuālos darbus) finansējumu līdz 1,85 miljardiem EUR.
Nākamajā ES ilgtermiņa budžetā (2021–2027) Eiropas Komisija ierosina divkāršot “Erasmus” finansējumu, lai tas sasniegtu 30 miljardus eiro. Jau tagad “Erasmus” programma miljoniem Eiropas jauniešu dod iespēju studēt, mācīties vai strādāt par brīvprātīgajiem ārvalstīs, tā paplašinot viņu pieredzi un izpratni par Eiropu, kā arī palielinot nākotnes izredzes darba tirgū. Ar divkāršu finansējumu programma vēl efektīvāk atbalstīs galvenos politiskos mērķus, piemēram, Eiropas izglītības telpas izveidošanu līdz 2025. gadam, iespēju radīšanu jauniešiem un Eiropas identitātes veicināšanu ar jaunatnes, izglītības un kultūras politikas starpniecību.
EK šodien nāk klajā ar ierosinājumiem par reģionālās attīstības un kohēzijas politiku pēc 2020. gada. ES ekonomika sāk atlabt, taču ir nepieciešamas papildu investīcijas, lai pārvarētu nevienlīdzību gan starp dalībvalstīm, gan to iekšienē. Kohēzijas politikas budžets 2021.–2027. gada periodā būs 373 miljardi eiro[1] saistību apropriācijās, kas nozīmē, ka tai būs pietiekami daudz līdzekļu nevienlīdzību novēršanai.
Komisija ierosina mērķtiecīgi pielāgot intelektuālā īpašuma noteikumus, lai palīdzētu Eiropas farmācijas uzņēmumiem iekļūt strauji augošos pasaules tirgos un Eiropas Savienībā veicināt nodarbinātību, izaugsmi un ieguldījumus.
Šodien Komisija ierosina jaunus noteikumus, lai veicinātu un atvieglotu ūdens atkārtotu izmantošanu ES lauksaimniecības zemju apūdeņošanai. Jaunie noteikumi palīdzēs lauksaimniekiem optimāli izmantot dzeršanai nederīgos notekūdeņus, kā arī mazināt ūdens trūkumu, vienlaikus aizsargājot vidi un patērētājus.
Gazprom ir galvenais gāzes piegādātājs vairākās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs. Komisija 2015. gada aprīlī Gazprom nosūtīja iebildumu paziņojumu. Tajā bija izklāstīts Komisijas sākotnējais viedoklis, ka uzņēmums pārkāpis ES konkurences noteikumus, īstenojot vispārēju stratēģiju nolūkā sadalīt gāzes tirgus pa valstu robežām astoņās dalībvalstīs (Bulgārijā, Čehijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Slovākijā un Ungārijā). Šī stratēģija, iespējams, ļāva Gazprom noteikt augstākas gāzes cenas piecās no šīm dalībvalstīm (Bulgārijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā).
© 2008-2025 Madonas novada bibliotēka. Visas tiesības aizsargātas. Izgatavoja