Par šī gada Saharova balvas finālistiem balsojumā 11. oktobrī nosaukti žurnālists Kans Dundars kopā ar citiem domas un vārda brīvības aizstāvjiem Turcijā, Krimas tatāru līderis Mustafa Džemiļevs un jezīdu aktīvistes Nadia Murada Basē un Lamija Adži Bašara. Laureātu izvēlēsies Eiropas Parlamenta prezidents Martins Šulcs un politisko grupu līderi 27. oktobrī. Apbalvošanas ceremonija notiks Starsūrā 14. decembrī.
No 4. līdz 9. decembrim Reikjavīkā (Islandē) notiks starptautiskas apmācības (“The Youth Council of my Dreams”), kuru laikā tiksies jaunatnes politikas veidotāji (jaunatnes darbinieki, pašvaldību pārstāvji un citi), lai uzzinātu, kā uzlabot darbu ar jaunatnes padomju pārstāvjiem nacionālā līmenī. Pieteikšanās apmācībām līdz 18. oktobrim.
Semināra „Making Waves” mērķis ir palīdzēt pašvaldībām un to padotības iestādēm, kā arī nevalstiskajām organizācijām un biedrībām no Baltijas jūras reģiona valstīm veidot kontaktus un attīstīt idejas nākotnes sadarbībai Eiropas Savienības programmas „Eiropa pilsoņiem” ietvaros. Ņemot vērā pozitīvos rezultātus un labās atsauksmes par iepriekšējiem Baltijas jūras reģiona valstu semināriem, kas norisinājās 2013. gadā Stokholmā, 2014. gadā Tallinā un 2015. gadā Viļņā. Ceturtais Baltijas jūras reģiona valstu kontaktu veidošanas un projektu ideju ģenerēšanas seminārs „Making Waves” notiks Somijā.
Radošās Eiropas birojs aicina kultūras un radošo nozaru organizāciju un institūciju pārstāvjus piedalīties seminārā par ES programmas "Radošā Eiropa" Eiropas sadarbības projektu konkursu! Atšķirībā no iepriekš rīkotajiem semināriem, šajā tiks likts uzsvars uz galvenajiem nosacījumiem, kurus ir vērts ievērot, lai sagatavotu kvalitatīvu projekta pieteikumu, pievēršoties biežākajām nepilnībām un ieteikumiem, kas veicinātu projekta apstiprināšanu.
Eiropas kiberdrošības mēneša konference "DSS ITSEC 2016". 27.10.2016 Eiropas kiberdrošības mēnesi organizē Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūra (ENISA) sadarbībā ar Eiropas Komisiju. Kampaņas mērķis ir veicināt Eiropas iedzīvotāju vidū nopietnāku attieksmi pret draudiem, kas saistīti ar virtuālo vidi, un izpratni par kiberdrošības jautājumiem,
sekmējot informācijas apmaiņu izglītojošu pasākumu veidā. Vieta: Latvijas Nacionālā bibliotēka, Mūkusalas iela 3, Rīga
2016. gada 14. un 15. oktobrī Latvijas Universitātes Pedagoģijas, Psiholoģijas un mākslas fakultātē no plkst. 14.00 notiks starptautiska konference "Aktīvas līdzdalības veicināšana dažādu kultūru jauniešu vidū"// "Fostering Active Participation Among the Youth of Diverse Cultural Backgrounds", kas notiek "Erasmus+" projekta "NEELI" (Non-formal Education and E-learning for Inclusion) ietvaros.
Eiropas Parlamenta deputāti apsveica Eiropas Komisijas ideju pastiprināt Pārredzamības reģistra noteikumus. Reģistrs aptver visas neatkarīgās organizācijas un citus lobijus, kas vēlas piekļūt ES institūcijām. Galvenās piedāvātās izmaiņas: sistēmā iekļaut arī ES Padomi jeb dalībvalstis (patlaban tajā ir EK un EP), precizēt definīcijas, uzlabot uzraudzību un iekļaut sodus par noteikumu pārkāpumiem.
Parīzes Klimata vienošanās paredz ierobežot globālo sasilšanu krietni zem 2 grādiem, tādēļ visām līguma Pusēm būs jāpaaugstina to apņemšanās samazināt izmešus, un tas iekļaujams arī ES mērķos 2030.gadam, ceturtdien atbalstītajā rezolūcija norāda EP deputāti. Ņemot vērā otrdien (04.10.2016.) ratificēto vienošanos, ES koncentrējas uz vajadzīgajiem instrumentiem savu nosprausto mērķu īstenošanai, kas tiks pārrunāti nākamajā sarunu kārtā (COP22) Marokā.
Eiropas līmeņa drošības noteikumi būtu jāpiemēro plašākam to materiālu klāstam, kas saskaras ar pārtiku (piemēram, pārtikas iepakojumam, virtuves piederumiem un traukiem), nekā tas ir pašlaik - tā ceturtdien pieņemtajā rezolūcijā prasa EP deputāti. Viņi atgādina, ka tikai daži no šiem materiāliem, piemēram, plastmasa un keramika ir pilnībā pārbaudīti attiecībā uz to nekaitīgumu cilvēka veselībai. Citi materiāli, piemēram, lakas un pārklājumi, tintes un līmes vēl ir pilnībā jāpārbauda.
51% Latvijas jauniešu Eiropas Parlamenta Eirobarometra aptaujā atzīst: krīzes iespaidā viņi ir izstumti no ekonomiskās un sociālās dzīves. Vidēji ES šādi jūtas 57% jauno eiropiešu.