Tik dažādie dzejas vārdi

18. septembrī 12:00 laipni aicinām visus dzejas draugus – lasītājus, rakstītājus un ieteicējus – gan bibliotekārus, gan skolotājus – Madonas novada bibliotēkā  ieklausīties, kā veicas autoriem, māksliniekiem Daugavpils un Cēsu pusē.

Pie mums viesojas literāti no Daugavpils  radošās inteliģences asociācijas  „DINA ART”:Jevgeņijs Golubevs, Lidija Vasaraudze + muzikāls sveiciens no Daugavpils un Cēsu kultūras biedrības „Harmonija” dalībnieki:  Leons Staris, Māra Armanoviča, Astrīda Kamša, Sarma Enere, Lauma Daugiša, Mirdza Kerliņa,  Dzidra Olengoviča. Muzicēs Valdis Atāls.Novadu autoru grāmatas varēs iegādāties grāmatu galdā. Pēc tikšanās konferenču zālē tiks atklāta Cēsu kultūras biedrības  „Harmonija” mākslinieku izstāde.

 Mazliet par mūsu šī gada viesiem.

Jevgeņijs Golubevs dzimis 1950. gadā Rīgā. Kopš 1966. gada dzīvesvieta ir Daugavpils. Mācījies Daugavpils aviācijas skolā, pēc tam Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā Filoloģijas fakultātes vēstures nodaļā. Strādājis par brokeri, nodarbojies ar biznesu, no 1999. gada  SIA „ORNIKA” valdes loceklis. Viņš aizraujas ar vēstures pētīšanu, sevišķi interesējas par novadu vēsturi (Kurzemes un Vidzemes baroniem Engelhardiem). Jau skolas laikā sāka interesēties par literatūru, piedalījās dažādos literāros konkursos. Dzeja, reportāžas, feļetoni un citi literārie darbi daudzkārt publicēti Latvijas periodiskajos izdevumos. No 1999.  gada dzejoļi ievietoti Daugavpils autoru ikgadējā krājumā „Dzejas dienas”. Pašlaik darbojas Rakstnieku un publicistu starptautiskajā asociācijā, Latvijas krievu rakstnieku organizācijā un bērnu autoru asociācijā, Krievijas Rakstnieku savienībā, kā arī ir Daugavpils radošās inteliģences asociācijas „DINA-ART” vadītājs un laikraksta „Динабург” literārās lappuses sastādītājs un redaktors. Dzejoļi ir apkopoti krājumos „Солнце в стогах” (2000), „Пульс памяти” (2002), „Осенние створы” (2004), bērniem – „Стрекоза” (2006). Šovasar Latgales Centrālās bibliotēkas periodikas lasītavā notika daugavpilieša Jevgeņija Golubeva ceturtā dzejas krājuma „Веретена серебряная нить” prezentācija. Dzejas krājumā atspoguļojas autora dzīves vērtības, garīgā pasaule un laika ritējuma nozīme. Izdevums nācis klajā ar literārās apvienības „HRONOS” atbalstu. Autora dzejai raksturīgs jūtu patiesums, sirsnība, atklātība. Vairāki autora dzejoļi tika tulkoti latviešu, latgaliešu, vācu un baltkrievu valodās. Dzejnieka Jevgeņija Golubeva liriskie dzejoļi ir publicēti vairākos dzejas krājumos, žurnālos un laikrakstos ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās robežām – Baltkrievijā un Krievijā. Dzejas grāmatiņa bērniem „Zelta groziņš/Золотое лукошко” izdota 2008. gadā kopā ar autori L. Vasaraudzi  - dzejoļi lasāmi krievu un latviešu valodās. Tādēļ plānojas jauka tikšanās Madonas pilsētas 2. vidusskolā, kur autori lasīs dzeju abās valodās. Daugavpilieši atvedīs mums arī muzikālus sveicienus. Lidija Vasaraudze dzimusi 1935. gadā Rēzeknē, pēc tam visa ģimene pārcēlās uz Madlienu, kur tēvs strādāja pastā. 40.g. sākumā ģimene pārcēlās uz Daugavpili. Pēdējos kara un pirmos pēckara gadus dzīvoja Subatē un mācījās vietējā skolā. Pēc tam ģimene dzīvoja Baldonē, Salaspilī un Jaunjelgavā. Šeit L.Vasaraudze mācījās kopa ar Knutu Skujenieku. Lidijas Vasaraudzes darba gaitas saistītas ar skolām Alojā, Daugavpilī un Rīgā. Jau būdama pensijā, viņa joprojām strādā un māca latviešu valodu Daugavpils speciālajā pirmsskolas izglītības iestādē. Dzejoļus L.Vasaraudze mēģinājusi rakstīt jau agrā jaunībā, taču nopietnāk tam pievērsusies, strādājot ar bērniem, jo secinājusi, ka mūsdienās pietrūkst bērniem saprotamas un viegli apgūstamas literatūras. 2005. gadā iznāk pirmais dzejoļu krājums bērniem „Tiem, kurus mīlu”, 2007. gadā iznāca otrā grāmata – „Drupatiņas” un 2008. gadā – bērnu dzejoļu grāmata „Zelta groziņš” („Золотое лукошко”). Savus dzejoļus viņa sākumā izmantojusi pašas darbā, pamazām tie krājušies, un autore nolēmusi dalīties savos darbos arī ar citiem.

2002. gada pavasarī cēsnieki Madonas bibliotēkā ciemojās vēl vecajā ēkā Poruka ielā 2. Daudziem no viesiem jau arī agrāk ir bijusi saistība ar Madonas apkārtni – gan strādāts, gan dzīvots, gan radīts mūspusē. Te jāmin Dz. Olengoviča, kas mācījusies Madonas apriņķa Kalsnavas pagasta Tālejas skolā, strādājusi Ērgļos,  M. Kerliņa, kas dzīvojusi Ērgļos, arī  L. Starim un A. Kamšai par Madonu esot kāds īpašs stāsts.

Māra Armanoviča – glezno, piedalās izstādēs. Starp ziediem, ainavām pavīd  arī spilgtas krāsas, emociju uzplaiksnījumi, saskaņas meklējumi savām izjūtām tepat Latvijā, gan domājot par saviem 3 dēliem Anglijā. Savulaik gatavotas apsveikumu kartītes, arī grafikas, kas tapušas māsas Sarmas Eneres grāmatai. „Kad glezno, viss aizmirstas. Gleznošana ir zāles pret visu.” – tā māksliniece. 

Dzidra Olengoviča (dzimusi Vītoliņa 1929.  gadā Rīgā) – tehniķe celtniece, grāmatizdevēja, literāte. Strādājusi gan celtniecības uzņēmumos, gan 1975.  gadā  nodibinājusi jauniešu motosekciju Dzirkstele, gan Cēsu tautas teātra aktrise, gan  Cēsu kultūras biedrības Harmonija līdzdibinātāja, priekšsēdētāja. Raksta dzeju, prozu, publicējusies autoru kopkrājumā Man vārds ir uz mēles” 2. daļā (2009), rakstījusi laikrakstā Druva. Piedalījusies Vidusvidzemnieku biogrāfiskās vārdnīcas (2002) sagatavošanā izdošanai.

Leons Staris glezno un raksta dzeju, publikācijas kopkrājumā „Man vārds ir uz mēles” (2009). Gulbenes bibliotēkā bija apskatāma pasteļu izstāde „Briest pumpuri un lapas raisās”.  Ar krītiņiem darinātajos darbos - Cēsu puses noskaņas, kolorītas ainavas un fantāziju tēli.

Astrīda Kamša – raksta dzeju, publikācijas kopkrājumā „Man vārds ir uz mēles” (2009)  un radoši darbojas teātru lauciņā.

Lauma Daugiša - dzejniece, bērnudārza audzinātāja, bibliotekāre, aktrise. Publikācijas kopkrājumā „Man vārds ir uz mēles”1. daļā (1997).

Sarma Enere (Dārziņa)  - medicīnas māsa, rakstniece, raksta esejas, izdota grāmata  „Starp sapni un nomodu”.

Dzejniece Mirdza Kerliņa (īstais uzvārds Sprince) dzimusi 1949. gadā Nītaures pagastā. Beigusi Cēsu 1. vidusskolu un  Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas  fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļu. Dzīvojusi Ērgļos, Cēsīs Rīgā. Strādājusi telegrāfā, bibliotēkā. Izdevusi 3 dzejoļu krājumus. Pirmais krājums „Zib zibēdama" (1979), publikācijas kopkrājumā „Četri” (1986) , „Man vārds ir uz mēles” (1997) un iznākusi dzejas grāmata „Es Dieva dārzā biju"  (2005). Pasakas, kas tapušas daudzos gados, nonākušas pie lasītājiem krājumā „Pasakas lido" (2005), ilustrējusi krustmeita Egija Kerliņa. Darbojusies tekstilmākslā, veidojusi krāsainus tauriņus, kas bijuši apskatāmi vairākās izstādēs. 2012. gada septembrī kopā ar Andu Līci un dzejnieces meitu Elīnu viņas priecēja Dzejas dienu klausītājus Cesvainē.

Mums muzicēs un cēsnieku stāstījumu bagātinās Valdis Atāls, domāju, ka viņa vārds komentārus neprasa.

Gan vairāk par autoriem, gan par literārajām un mākslas aktivitātēm citos novados uzzināsiet vairāk tikšanās laikā. Laipni gaidīti!

 

                         Sarmīte Radiņa  – Madonas novada bibliotēkas galvenā bibliotekāre