Uz noslēguma svinīgo pasākumu tika aicināti pārstāvji no četrpadsmit Latvijas bibliotēkām, kuru lietotāji bija visaktīvākie zinību krātuves letonika.lv erudīcijas spēlē un uzrādīja vislabākās zināšanas par Latvijas monētu mākslu.
Galvenās balvas no Latvijas Bankas – kolekcijas monētas “Likteņdārzs” (mākslinieki Frančeska Kirke un Ligita Franckeviča) – saņēma piecas bibliotēkas, kuras visaktīvāk rosinājušas savus lasītājus piedalīties spēlē, kā arī medijos popularizējušas Gada monētas aptauju un spēli “Izzini Latvijas monētās iekaltās kultūrzīmes”:
1) kategorijā „Pagastu bibliotēkas” – Liezēres pagasta Mēdzūlas bibliotēka (vadītāja Indra Goba) un Veclaicenes bibliotēka (vadītāja Līga Pjuse);2) kategorijā „Mazpilsētu un novadu bibliotēkas” – Apes bibliotēka (vadītāja Mudīte Kaktiņa) un Riebiņu novada Centrālā bibliotēka (vadītāja Olga Ribinicka);3) kategorijā „Reģionu galvenās bibliotēkas” – Aizkraukles pilsētas bibliotēka (vadītāja Valentīna Laizāne).
Savukārt erudīcijas spēles uzvarētāji individuālajā konkurencē tika noteikti, izlozējot piecus veiksminiekus no visiem spēles dalībniekiem, kuri bija pareizi atbildējuši uz visiem spēles jautājumiem:
1) Velta Onzule (Aizkraukles pilsētas bibliotēka),2) Baiba Šurma (Skrundas pilsētas bibliotēka),3) Irina Piterāne (Apes bibliotēka),4) Kaspars Kurmis (Preiļu novada Pelēču pagasta bibliotēka),5) Agrita Ķeirāne (Liezēres pagasta Mēdzūlas bibliotēka).
Erudīcijas spēles uzvarētāji arī saņems balvu no Latvijas Bankas – katrs vienu kolekcijas monētu “Kuršu ķoniņi” (mākslinieki Arvīds Priedīte un Ligita Franckeviča).
Plašāka informācija par konkursa norisi un rezultātiem pieejama letonika.lv sadaļā “Spēle”, ikviens tur var virtuālo spēli izspēlēt un pārbaudīt savas zināšanas. Atbildes uz jautājumiem un saistīto kultūrvēstures informāciju var atrast turpat portālā letonika.lv.
Šogad līdz ar pašvaldību publiskajām bibliotēkām erudīcijas sacensībā iesaistījās arī skolu bibliotēkas, un kopskaitā piedalījās 923 dalībnieki no 184 bibliotēkām. 505 dalībniekiem izdevās atrast atbildes uz visiem spēles jautājumiem. Ikvienam spēles dalībniekam bija iespēja izspēlēt spēli vairākkārt, katru reizi ar atšķirīgiem jautājumiem, līdz ar to sacensība dalībnieku vidū bija izglītojoša, ļaujot uzzināt pēc iespējas vairāk par Latvijas naudā iekaltajām kultūrzīmēm. Daži zinātkārie spēlētāji, lai atrastu pareizās atbildes un pretendētu uz vienu no skaistajām kolekcijas monētām balvā, spēli izspēlēja vairāk nekā 40 reižu, vidēji katrs dalībnieks spēlējis 6 reizes. Kopumā dalībnieki izspēlēja spēli 5665 reizes.
Par Latvijas monētu vēsturiLatvija var lepoties ar naudas mākslu, ar sasniegto šajā jomā 25 gadu laikā. Vairāk nekā 50 izcilāko Latvijas mākslinieku ir darinājuši Latvijas naudas zīmes – monētas un banknotes. Latvijas nauda ir iekļauta Latvijas Kultūras kanonā. Latvijas naudas dizains ir augstu novērtēts visā pasaulē, ir saņemtas vairākas starptautiskas godalgas, tostarp 2010. gadā ASV numismātikas publikāciju izdevniecības Krause Publications un tās izdotā žurnāla World Coin News organizētajā konkursā “Gada monēta” (Coin of the Year) “Latvijas monēta” saņēma galveno balvu nominācijā “Gada monēta”.
Par zinību resursu letonika.lvSabiedrība Tilde veidotais zinību un mācību resurss letonika.lv (www.letonika.lv) ir uzticams avots ar plašu informāciju par Latviju, viena no apjomīgākajām un kvalitatīvākajām digitālās informācijas krātuvēm latviešu valodā. Sadarbojoties ar autoriem, radītas digitālās enciklopēdijas, daudzvalodu tulkojošās, skaidrojošās un terminu vārdnīcas, audiovizuālā krātuve, latviešu literatūras pilnteksta bibliotēka un mācību materiāli. Letonika.lv vērtība ir iespēja ātri un precīzi saņemt kvalitatīvu informāciju.
Par Kultūras informācijas sistēmu centruKultūras informācijas sistēmu centrs (www.kis.gov.lv) nodrošina datu bāzes letonika.lv bezmaksas pieeju visās Latvijas pašvaldību publiskajās bibliotēkās programmas “Elektroniskās publikācijas Latvijas bibliotēkām” ietvaros, kā arī saistībā ar šo projektu jau vairāk nekā desmit gadus rīko dažādus erudīcijas konkursus Latvijas pašvaldību publiskajās bibliotēkās, rosinot iedzīvotājus izmantot bibliotēkās pieejamos daudzveidīgos informācijas resursus, kuri, pateicoties valsts un pašvaldību finansējumam, bibliotēku apmeklētājiem ir pieejami bez maksas.