“Ar savu cēlo, it kā nepieejamo - auru sev apkārt! Ar savu dzelžaino pārliecību: Ne es esmu vajadzīgs Latvijai, bet man vajadzīga Latvija! Viņa sejā bija iegravēti šie iekšējās atbrīvotības vaibsti un paļaušanās Dieva labestīgajai gribai! Viņa cēlās pasaules priekšā, līdz kurai savas dzīves gaitā retais kurš nokļūst, izjūtu bezgala lielu cieņu, un septītais prāts tad diktē, ka tas ir atdarināšanas vērts. Tā ir tā skaistā iekšējās brīvības sajūta, ka tad, kad absolūti viss reāli eksistējošais (cilvēku dabas izraisītās nejaucības, gara sīkmanība, politiskās pārliecības demonstrēšanas karos atkailinātā cilvēka būtība utt.) tevi ir vīlis, šajā savā vientuļnieka tēlā tu pacelies visam pāri neievainots, neaizvainots un pilnīgā saskaņā ar sevi! Un – esmu pārliecināta – A. Eglītis mīlēja savu likteni tādu, kādu Lielais Lēmējs viņam bija devis, un sekoja tam. Un pacēlās visam pāri – garīgi pilnīgs un mentāli piepildīts. Laimīgais! Izredzētais! Un šādi cilvēki ir, bija un būs vientuļi! Vienmēr un visos laikos! Tāpat kā Rainis! Ģeniālais vienmēr ir ļoti vienkāršs - tā ir izlikta uz plaukstas tik saprotamos vārdos! Caur literatūru vajadzētu mācīt dzimtenes mīlestību, kāda tā bija Raiņa un A. Eglīša dvēselē! Cik labi, ka mūsu vidū ir tādi cilvēki!”
2001. gadā, kad iznāca “Savējo” grāmata, Andrejs Eglītis mums vēlēja: “Dodu dievpalīgu Dzejas svētkos!- pašu darinātais nes līdzi mīlestību un lepnumu”.
Šie Dzejas svētki arī bija pašu darināti, tie mums izdevās. Par to liecina gan sarunas ar apmeklētājiem, gan pasākuma viesu atsauksmes:”-kavējos atmiņās par Andreja Eglīša svētkiem. Jums izdevās radīt emocionālus, saturīgus un īsti latviskus svētkus. Manas meitenes vēl ilgi atpakaļceļā jūsmoja, ka esot paticis. Katra pieturvieta citādā noskaņā, ar citiem vārdiem. Jauki, ka tik godbijīgi godināt savus novadniekus. Liels, liels paldies!-” skolotāja Vija Cerusa Bauskā.
Vispirms jau Madonas novada bibliotēkā varēja aplūkot izstādi no MNB novadpētniecības materiālu krājuma par A. Eglīti un smelties spēka vārdus šodienai. Tad guvām ieskatu par Andreju Eglīti gan kā personību, gan par viņa daiļradi, tās aktualitāti un nozīmību mūsdienās, par saistību ar mūsu novadu, ieklausījāmies paša autora vārdos un atmiņās, kad viņš viesojās savā Ļaudonā 1993. gada 30. jūnijā (operatora S. Egliena un A. Eglienas veidotajā ierakstā), ielūkojāmies dažādu gadu izdevumos, retumos, ieklausījāmies niansēs, kas saistās ar literārā mantojuma un piemiņas saglabāšanu. Paldies par izzinošo pasākuma sadaļu jāteic Viesturam Zanderam /LNB Letonikas un Baltijas centra galv. bibliogrāfs, Dr. philol. LU Sociālo zinātņu fakultāte/, kurš bija sagatavojis materiālu: „ Andrejs Eglītis rakstos un rokrakstos”, Dacei Zvirgzdiņai /Madonas Novadpētniecības un mākslas muzeja Literatūras sektora vadītāja/ par sagatavoto tēmu: „ A. Eglītis un Madonas novads”, Annai Eglienai /Rakstniecības un mūzikas muzeja Galvenā krājuma glabātāja/ par emocionālo video materiālu, kas tagad paliek arī MNB krājumā, un personīgajām atmiņām no tikšanās reizēm ar A. Eglīti. Paldies režisoram Mārim Druvam par jau pavasarī MNB iedāvināto DVD „ Filmproves un intervijas ar A. Eglīti”, kuru iespējams izmantot ikvienam interesentam, bibliotēkām un skolām, kā arī par nu jau piecus gadus īstenoto A. Eglīša skatuves runas konkursu vidusskolēniem.
Dzejas dienu pasākums turpinājās Dzejas pieturās. Pirmoreiz dzeja izskanēja vienā no pilsētas skaistākajām vietām - Parka kalnā, tad Saieta laukumā Madonā, Lazdonas bibliotēkā un A. Eglīša atdusas vietā Ļaudonā. Dzejas pieturās A. Eglīša dzeju runāja divpadsmit 2012. gada A. Eglīša skatuves runas konkursa laureāti un dalībnieki no Madonas, Zemgales un Kurzemes:
Eduards Vārna - Vaiņodes vidusskola - skolotāja Guna Satovska, Sanita Sūniņa un Amanda Razma - Liepājas 10. vidusskola - skolotāja Baiba Lāma, Aleta Feldmane un Amanda Millere - Aizputes vidusskola - skolotāja Inese Krauze, Matīss Budovskis (1. vieta - Madonas skatuves runas konkursa kārtā) - MVĢ - skolotāja Anita Kļaviņa, Evija Tropiņa (2. vieta - Madonas skatuves runas konkursa kārtā) - MVĢ - skatuves runas pedagogs Aija Špure, Viktorija Agejeva - Bauskas novada Īslīces vidusskola - skolotāja Vaira Dundure, Klinta Leja un Signe Dumfa - Dobeles Valsts ģimnāzija - skolotāja Vēsma Rone, Helēna Liene Gavrilka - Bauskas novada Uzvaras vidusskola - skolotāja Ilze Ērgle, Katrīna Zeibote - Bauskas Valsts ģimnāzija - skolotāja Egita Atslēga.
Paldies par svētkiem, paldies jauniešiem - malači! Gan viņu pašu, gan pedagogu un pasākuma organizētāju viedokļi bija līdzīgi: šo autoru viņi neaizmirsīs, atcerēsies viņa dzejas un domu spēku. Kad Vaiņodes vsk. skolēns Eduards Vārna runāja Ļaudonā A. Eglīša atdusas vietā, kur blakus autoram guļ arī dzejnieka mamma, tad A. Eglīša vārdi: "Ir māte mani mācījusi:/ Tik karsti visu mīlēt, just,/ Laiks nedzīvots lai nevar zust.” - aizskāra ikviena dvēseli. Matīsa Budovska runātā “Latvijas saule” uzrunāja visus pasākuma dalībniekus un apmeklētājus aizdomāties par savu Latviju, savu zemi.
Paldies visām skolotājām, kas ieguldīja darbu, lai sagatavotu jauniešus konkursam, īpaši par sadarbību Bauskas VĢ skolotājai, novada latviešu valodas skolotāju MA vadītājai Vijai Cerusai un Vaiņodes vidusskolas skolotājai Mārai Tamužai, kuras jau vairāku gadu garumā Zemgalē un Kurzemē organizē A. Eglīša skatuves runas konkursus, popularizējot mūsu novadnieku Latvijā. Paldies Dacei Reinikai – skatuves runas konkursa „krustmātei”, kas piedalās žūrijās, vērtē dalībnieku sniegumu, uzrunā jauniešus patriotisma jūtu saglabāšanai Latvijā, viņa viesojās Madonā gan pavasara skatuves runas konkursa noslēguma kārtā Madonā, gan Dzejas pieturās Dzejas dienu pasākuma laikā.
Paldies arī Aigaram Ruņģim par apskaņošanu Dzejas pieturās.
Dzejas dienu pasākumu atbalstīja EK un Madonas novada pašvaldība.
Dzejas pasākuma sižetu: “Andrejam Eglītim veltīta dzejas diena Madonā” varat noskatīties www.madona.lv - Vidzemes TV un YouTube, E. Kazakeviča rakstu “Andrejs Eglītis - mūžam aktuāls” varat lasīt reģiona laikraksta “Stars” 25. septembra numurā.
Sarmīte Radiņa