Pētniecība. OpenAIRE paver iespējas piekļūt zinātniskā darba rezultātiem ES

ES pētnieki, uzņēmumi un iedzīvotāji var brīvi piekļūt ES finansētu pētījumu materiāliem, izmantojot OpenAIRE (Open Access Infrastructure for Research in Europe), kuru Eiropas Komisija šodien inaugurē Ģentes Universitātē Beļģijā. OpenAIRE nodrošinās brīvpieejas repozitoriju tīklu, kas nodrošinās brīvu piekļuvi tiesšsaistē esošajiem to pētnieku radītajiem zinātniskajiem darbiem, kas saņēmuši 7. pētniecības pamatprogrammas (7. PP) un Eiropas Pētniecības padomes (EPP) finansējumu, jo īpaši tādās jomās kā veselība, enerģētika, vide, atsevišķas informācijas un sakaru tehnoloģiju nozares jomas, kā arī pētniecības infrastruktūras, sociālās zinātnes, humanitārās zinātnes un sabiedrības zinātne. Šis ir ļoti svarīgs solis virzībā uz pilnīgu un brīvu piekļuvi zinātniskajiem pētījumiem, kas ļautu, piemēram, visiem pacientiem, kuri slimo ar retām slimībām, piekļūt jaunākajiem medicīnisko pētījumu rezultātiem vai pētniekiem gūt reālā laikā aktualizētu informāciju par norisēm viņu attiecīgajā pētījumu jomā. Pētniecības infrastruktūru un e-infrastruktūru izstrāde, tostarp tādu infrastruktūru izstrāde, kas paredzēta zinātniskā darba rezultātiem, Eiropas konkurētspējas stimulēšanas nolūkā ir izvirzīta kā prioritāte gan Eiropas digitalizācijas programmā (skat. IP/10/581, MEMO/10/199 un MEMO/10/200), gan iniciatīvā „Inovācijas Savienība” (skat. IP/10/1288 un MEMO/10/473). 

Nēlī Krusa, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece un digitalizācijas programmas komisāre, teica: „Aizsākot OpenAIRE, tiek sperts ļoti konkrēts solis virzībā uz to, lai īstenotu apmaiņu ar ES finansētu pētījumu rezultātiem mūsu savstarpējam labumam. Zinātniska rakstura informācija var radikāli uzlabot mūsu dzīvi un tāpēc ir pārāk vērtīga, lai tā vienkārši noputētu arhīvu plauktos. Turklāt visiem ES iedzīvotājiem ir tiesības piekļūt zināšanām, kas ģenerētas, izmantojot publisku finansējumu, un gūt no tām labumu.”

Eiropas pētniecības, inovācijas un zinātnes komisāre Moire Gēgena-Kvinna sacīja: „Lai zinātnieki varētu maksimāli izmantot visas iespējas turpināt pētniecību līdzīgās jomās, tiem ir jānodrošina piekļuve jau sasniegtajiem pētniecības rezultātiem. Uzņēmumiem, jo īpaši MVU, ir jāzina, kur atrodami pētniecības darbu rezultāti, lai, tos izmantojot, varētu veidot jaunas darbvietas un uzlabot dzīves kvalitāti. OpenAIRE sniegs ļoti lielu ieguldījumu zinātnisko atziņu izplatīšanā Eiropā un tādejādi patiesi inovatīvas Savienības izveidē.

Visā pasaulē ik gadus 25 000 zinātniski recenzētos žurnālos tiek publicēti un konferencēs apspriesti aptuveni 2,5 miljoni zinātnisku rakstu. Pašlaik arhivēti brīvi pieejamās krātuvēs vai publicēti brīvi pieejamos izdevumos ir tikai 15 %–20 % šo raktu. Pārējie ir pieejami tikai ar nosacījumu, ka lasītājs maksā par piekļuvi atsevišķam rakstam vai abonē attiecīgo publikāciju. ES finansētā OpenAIRE infrastruktūra, kuras inaugurācija norisinās šodien Ģentes Universitātē Beļģijā, varētu pamazām pavērt iespējas piekļūt visiem zinātniskajiem dokumentiem un datiem, kas izstrādāti, izmantojot ES 7. pētniecības pamatprogrammas (7. PP) finansējumu, tostarp arī Eiropas Pētniecības padomes (EPP) un citus piešķīrumus. Kopš 7. PP aizsākumiem 2007. gadā ir finansēti aptuveni 10 000 projektu.

Saskaņā ar nosacījumiem, kuri atbilstīgi 7. PP izvirzīti piešķīrumu saņēmējiem, ES finansējumu saņēmušajiem pētniekiem, kuri īsteno pētījumus tādās jomās kā veselība, enerģētika, vide, informāciju un sakaru tehnoloģijas, pētniecības infrastruktūras, sociālās zinātnes, humanitārās zinātnes un sabiedrības zinātne, savu pētījumu publikāciju pilns teksts ir jādeponē atvērtas piekļuves repozitorijā, lai tas pastāvīgi visiem būtu pieejams. Tas attiecas uz aptuveni 20 % saskaņā ar 7. PP finansēto projektu. Arī citu jomu pētnieki var izvēlēties savus zinātnisko pētījumu dokumentus ievietot publiskas piekļuves repozitorijos.

Šis projekts varētu arī palīdzēt rast jaunus risinājumus tam, kā indeksēt, anotēt, sakārtot un tuvināt pētniecības rezultātus, kā arī jaunas metodes, lai šīs darbības varētu notikt automātiski. Tādejādi pavērtos arī iespējas uz OpenAIRE nodrošinātās informācijas infrastruktūras bāzes veidot jaunus pakalpojumus. Projekta nolūkos ir arī izveidots palīdzības dienests 27 Eiropas valstīs, ko veido ekspertu, kā arī dažādu rīku portāls, kas palīdz zinātniekiem ievietot savus rakstus tiešsaistē.

Priekšvēsture

OpenAIRE pirmsākumi meklējami pilotiniciatīvā par brīvu piekļuvi, kuru Eiropas Komisijas aizsāka 2008. gada augustā. Ir izvirzīta prasība, ka saskaņā ar 7. pētniecības pamatprogrammu finansētajos projektos zinātniski recenzētajiem dokumentiem ir jābūt iesniegtiem tiešsaistes repozitorijos un tiem ir jābūt brīvi pieejamiem 6–12 mēnešu laikā pēc to publikācijas atkarā no konkrētā temata jomas.

OpenAIRE papildina citas ES finansētas pētniecības infrastruktūras, tādas kā GÉANT (IP/10/1448), kas nodrošina Eiropas zinātniekiem ātrdarbīgu pētniecības tīklu, un PRACE (IP/10/706), kas nodrošina intensīvu superskaitļošanas jaudu ļoti prasīgiem lietojumiem. ES finansēto pētījumu rezultāti un ziņojumi par tiem ir pieejami arī Kopienas Pētniecības un izstrādes informācijas dienestā CORDIS.

Ar plašāku informāciju par OpenAIRE var iepazīties http://www.openaire.eu/.