ES tieslietu ministri atbalsta jaunus noteikumus, lai radītu tiesisko noteiktību starptautisko laulību šķiršanas lietās

ES dalībvalstis šodien apstiprināja noteikumus, kas radīs tiesisko noteiktību starptautiskiem pāriem, kuri vēlas šķirt laulību. Saskaņā ar jaunajiem tiesību aktiem laulātajiem, kuriem ir dažāda valstspiederība, laulātajiem, kuri dzīvo atsevišķi dažādās valstīs vai arī dzīvo kopā vienā valstī, kas nav viņu valstspiederības valsts, būs iespēja izvēlēties, kuras valsts noteikumi ir piemērojami laulības šķiršanas gadījumā. To mērķis ir nepieļaut labvēlīgākās tiesas izvēli un aizsargāt vājāko pusi šķiršanās strīdu gadījumos. Ar to tiek iezīmēta pirmā reize vēsturē, kad ES dalībvalstis izmanto tā saukto “ciešākas sadarbības” mehānismu, kas ļauj deviņām vai vairāk dalībvalstīm virzīt uz priekšu pasākumu, kurš ir svarīgs, bet saskaņā ar parastajiem balsošanas noteikumiem tomēr tiek bloķēts. Šodienas politiskā vienošanās ir panākta tikai astoņus mēnešus pēc tam, kad Komisija reaģēja uz deviņu dalībvalstu lūgumu ierosināt tiesību aktu (skatīt IP/10/347). Tiklīdz noteikumi tiks pieņemti, sākumā tie būs piemērojami 14 ES dalībvalstīs, bet pārējām būs tiesības pievienoties vēlāk. 

“Laulības izjukšana ir pietiekami sāpīga pieredze jebkurai ģimenei, bet starptautiskiem laulātajiem pāriem var rasties papildu sarežģījumi skaidrības trūkuma dēļ valsts noteikumos,” sacīja ES tiesiskuma komisāre Viviāna Redinga. “Šodien panāktā vienošanās atvieglos dzīvi pāriem, kas saskaras ar starptautisku laulības šķiršanu, un palīdzēs aizsargāt vājākā situācijā esošu laulāto. Tas arī ir pavērsiena punkts ES sadarbībā sarežģītās juridiskajās jomās, kurš liecina, ka mēs joprojām spējam rast pragmatiskus risinājumus ikdienas dzīves problēmām.”

Pirms tiesību akts var stāties spēkā, pēc šodien Padomes sēdē panāktās politiskās vienošanās starp ES tieslietu ministriem savu atzinumu par to sniegs Eiropas Parlaments. Paredzams, ka līdz gada beigām Padome oficiāli pieņems jauno tiesību aktu. Tas stāsies spēkā 18 mēnešus pēc pieņemšanas.

Jaunie noteikumi būs piemērojami 14 dalībvalstīs (Beļģijā, Bulgārijā, Vācijā, Spānijā, Francijā, Itālijā, Latvijā, Luksemburgā, Ungārijā, Maltā, Austrijā, Portugālē, Rumānijā un Slovēnijā). Valstis, kuras vēlas iesaistīties šajā ciešākajā sadarbībā, var to darīt jebkurā laikā. Saskaņā ar Lisabonas līgumu valstīm, kas vēlas piedalīties, par to jāpaziņo Padomei un Komisijai, un Komisija pieņem vajadzīgo lēmumu.

Priekšvēsture

Pēc tam, kad Komisija 24. martā bija iesniegusi priekšlikumu (IP/10/347), Eiropas Parlaments 2010. gada 16. jūnijā apstiprināja ciešākas sadarbības procedūru (IP/10/747). ES dalībvalstu valdības 2010. gada 12. jūlijā pieņēma Padomes lēmumu, ar kuru atļāva ciešāku sadarbību (IP/10/917). Šodien saņemtais ES tieslietu ministru apstiprinājums attiecas uz Komisijas priekšlikumu regulai, kurā ietverti sīki izstrādāti noteikumi, kas būs piemērojami starptautisku laulību šķiršanas gadījumos.

Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu pāri laulības laikā varēs vienoties, kuras tiesības ir piemērojamas viņu laulības šķiršanai. Tas viņiem radīs lielāku tiesisko noteiktību, paredzamību un elastīgumu, kā arī palīdzēs aizsargāt laulātos un viņu bērnus pret sarežģītām, ilgām un emocionāli smagām procedūrām (skatīt MEMO/10/100).

Ar šo priekšlikumu ir plānots arī dažādas valstspiederības laulātajiem pāriem laulības šķiršanas procesa laikā dot lielāku ietekmi pār savu šķiršanos un aizsargāt vājākā situācijā esošu laulāto, lai tas nenonāktu netaisnīgā sliktākā situācijā. Tiesām būs kopīga formula, pēc kuras lemt, kuras valsts tiesības ir piemērojamas, ja laulātie paši nespēj par to vienoties. Tas neietekmē dalībvalstu tiesības pašām definēt laulību.

ES noteikumos, kas regulē ciešāku sadarbību, paredzēts, ka valstis, kas nepievienojas lūgumam, var pievienoties ciešākai sadarbībai jebkurā laikā pēc tās izveidošanas ar noteikumu, ka saņemts pozitīvs Komisijas apstiprinājums (Līguma par Eiropas Savienības darbību 331. pants).

Ar pirmo priekšlikumu par to, kā palīdzēt laulātajiem, kam ir dažāda valstspiederība, Komisija nāca klajā 2006. gadā, taču šis plāns (tā sauktā „Romas III regula”) neguva nepieciešamo vienprātīgo atbalstu no ES dalībvalstu valdībām.

Sīkākai informācijai

Tieslietu ģenerāldirektorāta vispārējo ziņu rubrika:

http://ec.europa.eu/justice/news/intro/news_intro_en.htm

Komisijas priekšsēdētāja vietnieces un tiesiskuma, pamattiesību un pilsonības komisāres Viviānas Redingas mājas lapa:

http://ec.europa.eu/commission_2010-2014/reding/index_en.htm