Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Marošs Šefčovičs sacīja: "Eiropas Savienība atbalsta sadarbību, tiecoties veidot vidi, kurā valdītu iedzīvotāju labklājība un uzņēmumu uzplaukums. Eiropas valstu iestādēm jābūt šā kopīgā darba vadošajam spēkam. To nevar īstenot, ja nav īstas, efektīvas sadarbspējas starp valstu iestādēm visos līmeņos."
Eiropas elektronisko publisko pakalpojumu risināmie jautājumi
Aizvien vairāk iedzīvotāju un uzņēmumu izmanto Eiropas vienotā tirgus piedāvātās brīvības. Tomēr iedzīvotājiem bieži nākas sazināties ar valsts iestādēm ārzemēs vai pat doties uz tām, lai sniegtu vai saņemtu informāciju vai dokumentus, kas tiem vajadzīgi darbam, mācībām vai ceļošanai ES. Tas pats attiecas uz uzņēmumiem, kuri vēlas veikt uzņēmējdarbību vairākās dalībvalstīs.
Lai pārvarētu šos ierobežojumus (tā sauktos "e-šķēršļus"), valstu iestādēm jāspēj apmainīties ar vajadzīgo informāciju un sadarboties pārrobežu publisko pakalpojumu sniegšanā. Lai to panāktu, jānodrošina valsts iestāžu sadarbspēja.
Daudzas dalībvalstu iestādes jau veic pasākumus, lai uzlabotu sadarbspēju publisko pakalpojumu jomā valsts, reģionu un pašvaldību mērogā, bet ES mērogā sadarbspēja atpaliks, ja dalībvalstis un Komisija nedarbosies kopīgi. Tāpēc Komisija pēdējo gadu laikā izstrādājusi ar dalībvalstīm kopīgu stratēģiju un izveidojusi kopīgu satvaru.
Eiropas publiskie pakalpojumi bieži vien būs rezultāts, ko iegūst, apkopojot esošos publiskos pakalpojumus, ko dalībvalstīs sniedz dažādos pārvaldes līmeņos. Eiropas publisko pakalpojumu ieviešana būs lietderīga tikai tad, ja šie publiskie pakalpojumi tiks veidoti, paturot prātā sadarbspējas prasības.
Virzība uz Eiropas publisko pakalpojumu sadarbspēju
Eiropas digitalizācijas programmā Komisija apņēmās pieņemt paziņojumu, ar ko ievieš Eiropas sadarbspējas stratēģiju (EIS) un Eiropas sadarbspējas satvaru (EIF) – divus galvenos dokumentus, kas veicina sadarbspēju starp valstu iestādēm.
Tiešu labumu no šīs rīcības gūs dalībvalstu iestādes un Eiropas Komisijas dienesti, jo tie panāks efektivitātes uzlabošanos, izstrādājot Eiropas publiskos pakalpojumus, un labāk apzināsies, ka, izvēloties publisko pakalpojumu risinājumus, kas nav sadarbspējīgi ES mērogā, tie riskē radīt jaunus elektroniskos šķēršļus. Iedzīvotāji un uzņēmumi baudīs labāku Eiropas publisko pakalpojumu priekšrocības ikdienā, kad tie vēlēsies strādāt vai atpūsties ārpus savas valsts robežām.
Gan EIS, gan EIF tiek atzīts, ka sadarbspējai ir vairāki aspekti: tiesiskais, organizatoriskais, semantiskais un tehniskais. Tie visi ir svarīgi, tomēr, pateicoties internetam un standartizācijas iestāžu un citu organizāciju darbam, jau ir panākts ievērojams progress tehniskās sadarbspējas jomā, tādējādi nodrošinot atvērtību, popularizējot atkārtotu izmantojamību un veicinot konkurenci.
Eiropas sadarbspējas stratēģija ar piemērotas pārvaldības organizācijas un kopīgas politikas starpniecību palīdzēs vērst ES centienus uz to, lai tiktu radīta vide uzticamai informācijas apmaiņai starp valstu iestādēm.
Eiropas sadarbspējas satvars palīdz ES valstu iestādēm sagatavoties kopīgas pieejas izmantošanai, pieņemot pamatprincipus, kas ļauj nodrošināt patiesu sadarbību starp valstu iestādēm, vienlaikus modernizējot un racionalizējot to sistēmas, lai ekonomiski izdevīgā veidā palielinātu to spējas sniegt augstas kvalitātes publiskos pakalpojumus.
Eiropas Komisija aicina dalībvalstis turpināt sadarbību, lai nodrošinātu, ka tiktu saskaņoti dažādie to centieni panākt publisko pakalpojumu sadarbspēju un ka Eiropas dimensija tiktu ņemta vērā jau sākotnējā posmā, ja tiek izstrādāts jebkāds publiskais pakalpojums, kas nākotnē varētu kļūt daļa no Eiropas publiskajiem pakalpojumiem.
Lai
vienkāršotu šo sadarbību, ir ierosināts konceptuāli jauns Eiropas publisko
pakalpojumu modelis. Šis modelis ļaus apzināt
šķēršļus un veicinošos faktorus šādu pakalpojumu ieviešanai nākotnē.