Nēlī Krusa, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece un digitalizācijas programmas komisāre, teica: "Vecākiem ir grūti vienmēr pārliecināties viņu bērni jūtas droši tiešsaistē, jo īpaši tāpēc, ka tagad jaunieši piekļūst internetam ,ne tikai izmantojot datorus, bet arī viedos tālruņus un spēļu konsoles. Tas rada lielāku atbildību IKT nozarei nodrošināt produktus un pakalpojumus, kas aizsargā bērnus un sniedz tiem tiesības tiešsaistē. Esam produktīvi strādājuši ar sociālajiem tīkliem un mobilo sakaru operatoriem. Tagad aicinām visu IKT nozares ķēdi strādāt kopīgi, lai izdarītu vairāk bērnu aizsardzībai tiešsaistē."
Reaģējot uz izmaiņām jauniešu izmantotajās tehnoloģijās, Komisija strādās ar jaunām grupām un nozares sektoriem, lai labāk aizsargātu bērnus tiešsaistē. Mobilo ierīču un spēļu konsoļu ražotāji, interneta pakalpojumu sniedzēji, sociālo tīklu uzņēmumi, mobilo sakaru programmu un satura sniedzēji, patērētāju organizācijas, pētnieki un bērnu organizācijas tiks aicinātas pievienoties sadarbības platformai. Dialoga pamatā būs sasniegumi, kas gūti saistībā ar "Drošāku sabiedrisko sakaru veidošanas principiem Eiropas Savienībai” (sk. pielikumu un IP/09/232, IP/10/144) un "Eiropas vienošanos par mobilo tālruņu drošāku lietošanu jaunākiem pusaudžiem un bērniem" (sk. IP/07/139, IP/09/596, IP/10/704).
Nesen organizētas Eiropas mēroga aptaujas rezultāti liecina, ka bērni arvien biežāk nokļūst tiešsaistē un ka interneta lietošana kļūst arvien personalizētāka, un viena trešdaļa nokļūšanai tiessaistē izmanto mobilos tālruņus, viena ceturtdaļa – spēļu konsoles. Vairāk nekā puse 13–16 gadīgu jauniešu piekļūst internetam, atrodoties savā istabā.
Vienlaikus 59 % 9-16 gadīgu jauniešu ir izveidots profils sociālajos tīklos, kuru lietošanas apmēri ir no 80 % Nīderlandē līdz 46 % Rumānijā. 26 % ir pilnībā "publisks" profils (no 11 % Apvienotajā Karalistē līdz 54 % Ungārijā). 14 % bērnu savos profilos norāda adresi un tālruņa numuru.
2011. gada Drošākas interneta dienas mērķis ir atgādināt jauniem cilvēkiem, ka tas, ko viņi dara vai saka internetā, var atspoguļoties viņu "reālajā" dzīvē, pat ja tiek izmantots segtēls vai segvārds. Drošāka interneta dienu organizē informētības centru tīkls INSAFE un to atbalsta ar ES Drošāka interneta programmas finansējumu 55 miljonu eiro apmērā. Kopš 2004. gada šo dienu atzīmē katru gadu, organizējot pasākumus vairāk nekā 65 valstīs Eiropā un pasaulē.
Šogad, piemēram, Īrija uzsāks pētniecības projektu par to, kā bērni izmanto internetu, un Bulgārija ieviesīs palīdzības tālruņa līniju, pa kuru jaunieši, vecāki un pasniedzēji varēs lūgt padomu konkrētos ar tiešsaistes drošību saistītos jautājumos. Francijā visu februāri skolās tiks organizēti īpaši semināri. Spānijā starp policiju, Madrides pašvaldību un vairākiem uzņēmumiem tiks parakstīts līgums par kopīgu apmācības kursu organizēšanu nepilngadīgajiem un viņu vecākiem. Ungārija, Latvija, Grieķija un Nīderlande apbalvos savus Labākā bērniem paredzētā tiešsaistes satura konkursa uzvarētājus.
Sīkāka informācija
Drošāka interneta diena:
http://www.saferinternet.org/web/guest/safer-internet-day
Drošāka interneta programma:
http://ec.europa.eu/information_society/activities/sip/index_en.htm
Konkrēti padomi vecākiem, kā aizsargāt bērnus tiešsaistē:
http://ec.europa.eu/information_society/activities/sip/projects/centres/practices/index_en.htm