Seši fakti, kas jāzina par ĢMO audzēšanu un importu ES

Kas ir ĢMO?

ĢMO ir ģenētiski modificēti organismi, kuru ģenētisko materiālu mākslīgi modificē, piešķirot tam jaunas īpašības (piemēram, lai palielinātu auga izturību pret slimībām, kukaiņiem vai sausumu, uzlabotu pārtikas kvalitāti, palielinātu kultūrauga ražīgumu)

Kuri augi visbiežāk tiek ģenētiski modificēti?

Kukurūza, kokvilna, sojas pupas, eļļas rapsis un cukurbietes.

Vai ĢMO ir atļauti Eiropas Savienībā?

Lai audzētu un izplatītu importētus ĢMO Eiropas Savienības teritorijā, nepieciešama ES atļauja, par kuras piešķiršanu tiek lemts pēc rūpīga un zinātniska risku novērtējuma veikšanas.

ES kopš 1998. gada ir atļauta tikai viena veida ģenētiski modificēta kukurūza — MON 810. 2013. gadā to pārsvarā audzēja Spānijā un mazākos apjomos vēl četrās valstīs – Portugālē, Čehijā, Rumānijā un Slovākijā. Pašlaik ir iesniegti astoņi pieteikumi par ĢMO audzēšanu ES, tostarp pieteikums par kukurūzas MON 810 atļaujas atjaunošanu.

Šobrīd Eiropas Savienībā pārtikā un barībā atļauts izmantot 58 ĢMO. To skaitā ir kukurūza, kokvilna, sojas pupas, eļļas rapsis un cukurbietes. Pašlaik tiek izskatīti pieteikumi par vēl 58 ĢMO atļaušanu. Lopu barošanai Eiropas Savienībai ir vajadzīgi vairāk nekā 36 miljoni tonnu sojas pupām ekvivalentas barības gadā. 1,4 miljonus tonnu ģenētiski nemodificētu sojas pupu ES izaudzē pati, taču pārējo daudzumu ES imoprtē, tajā skaitā arī ģenētiski modificētas sojas pupas.

Kā noskaidrot, vai mūsu pārtikā ir ĢMO?

Lielākā daļa ES atļauto ĢMO tiek izmantoti lopbarībā, taču arī daži importēti pārtikas produkti var tos saturēt.

Saskaņā ar ES pārtikas marķēšanas prasībām uzņēmumiem obligāti uz iepakojuma jānorāda, ka to ražotie produkti satur ĢMO (ja to koncentrācija sasniedz vismaz 0,9%).

Turklāt ražotāji pēc savas izvēles var norādīt, ka to pārtika nesatur ĢMO.

Kā notiek atļauju piešķiršana ES?

 Audzēšanas atļauja tiek piešķirta ES līmenī, taču dalībvalstīm pieder gala vārds. Kopš 2015. gada aprīļa, kad tika pieņemti jaunie noteikumi, dalībvalstis var aizliegt ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanu savā teritorijā gan atļaujas piešķiršanas procesā, gan pēc tam, kad ĢMO ir atļauts. Valsts savu lēmumu var pamatot ne tikai ar draudiem veselībai un videi, bet arī ar citiem iemesliem, kas saistīti, piemēram, ar vides vai lauksaimniecības politikas mērķiem.

Eiropas Komisija ir ierosinājusi attiecībā uz ĢMO izplatīšanu piemērot tādu pašu pieeju kā uz audzēšanu t.i. – ļaut valstīm pašām izlemt. Taču Eiropas Parlamenta Vides un pārtikas nekaitīguma komiteja 13. oktobrī noraidīja šo priekšlikumu, paužot bažas par iespēju to praktiski īstenot, jo robežkontrole ES lauksaimniecības nozarē vairs nepastāv, bet tās atjaunošana starp dalībvalstīm būtu pretrunā Eiropas muitas savienības un vienotā tirgus ekonomiskajiem sasniegumiem. 28. oktobrī notiks galīgais Parlamenta balsojums.

Kas notiks, ja Eiropas Parlaments noraidīs Komisijas priekšlikumu ļaut valstīm pašām lemt par ĢMO importu to teritorijā?

Ja priekšlikums tiks noraidīts Parlamenta plenārsesijas balsojumā, pašlaik spēkā esošie noteikumi paliks nemainīgi – ĢMO izplatīšanas atļauja vai aizliegums tiek apstiprināti ar dalībvalstu vairākuma balsojumu. Ja neviens no variantiem nesaņem vairākuma balsis, lēmumu par atļaušanu vai aizliegšanu pieņem Komisija.

Vairāk par EP Vides un pārtikas nekaitīgums komitejas balsojumu uzzināsiet paziņojumā presei.