"Priekšsēdētāju konference ir nolēmusi Saharova balvu piešķirt Saūda Arābijas blogerim Raifam Badavi," šodien plenārsesijā atklājot 2015. gada Saharova balvas laureātu, sacīja EP priekšsēdētājs Martins Šulcs.
"Šim krietnajam vīram ir uzspiests viens no šaušalīgākajiem šīs valsts sodiem, kuru var raksturot kā brutālu spīdzināšanu. Es aicinu Saūda Arābijas karali apturēt šīs sprieduma izpildi, atbrīvot Badavi kungu, ļaut viņam atgriezties pie savas sievas un ierasties šeit decembrī, lai saņemtu balvu."
Raifs Badavi – ieslodzīts pārliecības dēļ
Raifs Badavi ir Saūda Arābijas blogeris, cilvēktiesību aktīvists un tīmekļa vietnes "Saūda Arābijas brīvie liberāļi" dibinātājs. 2012. gadā viņš tika apcietināts par islāma zaimošanu savā tīmekļa vietnē un viņam tika piespriesti 10 gadi cietumā, 1000 sitieni ar pletni un prāvs naudas sods.
Pirmie 50 pletnes sitieni tika publiski veikti 2015. gada janvārī, bet pārejies pārcelti, pateicoties starptautiskajiem protestiem. Šonedēļ Raifa Badavi sieva Ensafa Haidara, kura kopā ar pāra trīs bērniem atradusi patvērumu Kanādā, paziņoja, ka Saūda Arābijas varas iestādes devušas zaļo gaismu pēršanas atsākšanai.
Šā gada februārī Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, kurā stingri nosoda Raifa Badavi pēršanu un aicina Saūda Arābijas iestādes viņu "atbrīvot nekavējoties un bez nosacījumiem, jo viņš ir ieslodzītais pārliecības dēļ, proti, ieslodzīts un notiesāts tikai tāpēc, ka izmantojis vārda brīvību."
Finālisti
Kopā ar Raifu Badavi šā gada Saharova balvai bija izvirzīta arī Venecuēlas demokrātiskā opozīcijas kustība, kuru pārstāv koalīcija Mesa de la Unidad Democrática un politiskie ieslodzītie, kā arī nogalinātais Krievijas opozīcijas politiķis Boriss Ņemcovs. Vairāk par viņiem lasi šeit.
Saharova Balva
Jau kopš 1988. gada Eiropas Parlaments ik gadu piešķir Saharova balvu par vārda un domas brīvību cilvēkiem un kolektīviem, kas ievērojami sekmējuši cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzību visā pasaulē. Pagājušajā gadā balva tika piešķirta mediķim Denisam Mukvegem.
Kandidātus var izvirzīt jebkura no Eiropas Parlamenta politiskajām grupām vai arī jebkuri 40 deputāti. Pēc tam Parlamenta Ārlietu komitejas, Attīstības komitejas un Cilvēktiesību apakškomitejas balsojumā izvēlas trīs finālistus, savukārt galīgo lēmumu par to, kurš no viņiem saņems balvu, pieņem Eiropas Parlamenta vadītājs kopā ar politisko grupu priekšsēdētājiem ("Priekšsēdētāju konference").