Demokrātiskā pārskatāmība ir ļoti svarīga. ESM jau nodrošina pilnīgu savu darbību, piemēram finansiālā atbalsta sniegšanas un uzraudzības politikas, demokrātisko pārskatāmību. Tas tiek veikts saskaņā ar dažādu valstu konstitucionālajam tradīcijām un iesaistot dažu dalībvalstu parlamentus.
Arī Eiropas Parlamentam jābūt labi informētam un es esmu gandarīts iesaistīties konstruktīvā dialogā. To pierāda mana un Eirogrupas vadītāja Jerūna Deiselblūma piedalīšanās Ekonomikas komitejas sanāksmē.
Taču šajā posmā ESM ir starpvaldību organizācija, nevis ES iestāde un Parlamentam sarunās par palīdzību stabilitātes nodrošināšanai nav oficiālas lomas. Lai Parlamentam piešķirtu oficiālu lomu, būtu nepieciešamas fundamentālas izmaiņas ESM lēmumu pieņemšanas procesā. Tas varētu notikt tikai tad, ja dalībvalstis vienotos par ESM iekļaušanu ES līgumos.
Vai uzskatāt, ka iespējami parāda atvieglojumi? Vai Grieķijas parādu slogs, ieskaitot jauno parādu, ir ilgtspējīgs?
Nominālās diskonta likmes samazināšana nav paredzēta un arī SVF to nerosina. Manuprāt, nav nepieciešamības pēc šādiem pasākumiem. Grieķija jau saņem ievērojumus līdzekļus no ESM un Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisma (EFSF). Mēs esam piešķīruši aptuveni 143 miljardus eiro, kas atbilst 45% Grieķijas parāda un aizdevums tika piešķirts ar ļoti labvēlīgiem nosacījumiem. Aizdevuma vidējais termiņš ir 32 gadi un tam ir ļoti zemas procentu likmes – pašlaik aptuveni 1%.
Šie labvēlīgie aizdevuma nosacījumi katru gadu nodrošina milzīgus ietaupījumus Grieķijas budžetā. Ietaupījumi ir tik ievērojami, ka var tik pielīdzināti diskonta likmes samazināšanai līdz pat 50%.
ESM varētu arī turpmāk uzlabot finansēšanas nosacījumus, ja Grieķija pieturēsies pie solītajām reformām. Dalībvalstis novēros reformu īstenošanu Grieķijā un lems, vai iesaistīties turpmākās diskusijās par parāda atvieglojumiem. Jāpatur prātā, ka līdz 2023. gadam Grieķijai nav mums jāveic gandrīz nekādi maksājumi.