Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejai 16. novembrī tiekoties ar Vācijas ārlietu ministru Franku Valteru Šteinmeieru, galvenie sarunu temati bija nežēlīgie terorakti Parīzē un nepieciešamība rast politisku risinājumu Sīrijas krīzei. Ārlietu ministrus sacīja, ka "optimismam un eiforijai" šobrīd nav vietas, taču uzsvēra, ka ASV, Krievijas, Irānas un Saūda Arābijas līderu sarunas Vīnē tomēr vieš zināmas cerības.
Atzīstot, ka daži to varētu uzskatīt par "utopiju", Šteinmeiers norādīja, ka tikusi panākta vienošanās par ceļvedi pamiera nodrošināšanai: "Opozīcijas spēkiem un Sīrijas armijai jāpārstāj karot savā starpā, pretējā gadījumā viņiem neatliks spēku, lai karotu pret ISIS un Al Nusra. Sešu mēnešu laikā būtu jāizvirza pārejas valdības kandidāti, lai pēc astoņiem mēnešiem sarīkotu vēlēšanas."
EP deputāts no Spānijas Havjērs Narts (ALDE) jautāja: "Kā cīnīties pret ISIS, ja militārie stratēģi pagalvo, ka tiem nepieciešams vairāk par pieciem gadiem?" Deputāts no Kipras Takis Hadzijorgio (GUE/NGL) norādīja: "Kamēr Turcija cīnās pret kurdiem, Eiropa atbalsta gan Turciju, gan kurdus."
Šengena zona un Parīzes terorakti
Atsaucoties uz uzbrukumiem Parīzē, EP deputāte no Francijas Mišela Aliota Marī (EPP), norādīja, ka "šis būtu laiks domāt par Eiropas aizsardzības spēkiem" un īstenot Lisabonas līguma 222. pantu, kurā teikts: "Savienība un tās dalībvalstis darbojas kopīgi un, ievērojot solidaritāti, ja dalībvalsts ir teroristu uzbrukuma upuris."
"Vairāk jāstrādā pie mūsu ārējo robežu stiprināšanas un izlūkdienestu datu apmaiņas," sacīja Apvienotās Karalistes deputāts Afzals Kāns (S&D), piebilstot, ka "Eiropas musulmaņi ir nobažījusies par atmaksas uzbrukumiem un diskriminācijas pieaugumu."
Vairāki EP deputāti uzsvēra nepieciešamību pēc labākas tiesībaizsardzības iestāžu sadarbības. Čārlzs Tannoks (ECR, Apvienotā Karaliste) jautāja: "Kāpēc Vācijas policija pirms nedēļas nebrīdināja Francijas iestādes par pie Austrijas robežas pamanīto auto, kurš pilns ar ieročiem devās Parīzes virzienā?"
Džeims Kārvers (EFDD, Apvienotā Karaliste) norādīja uz "nepietiekamu robežkontroli" un jautāja, vai "notikumi Parīzē nozīmē Šengena zonas un brīvas pārvietošanās galu."
EP deputāts no Spānijas Havjērs Narts (ALDE) jautāja: "Kā cīnīties pret ISIS, ja militārie stratēģi pagalvo, ka tiem nepieciešams vairāk par pieciem gadiem?" Deputāts no Kipras Takis Hadzijorgio (GUE/NGL) norādīja: "Kamēr Turcija cīnās pret kurdiem, Eiropa atbalsta gan Turciju, gan kurdus."
Šengena zona un Parīzes terorakti
Atsaucoties uz uzbrukumiem Parīzē, EP deputāte no Francijas Mišela Aliota Marī (EPP), norādīja, ka "šis būtu laiks domāt par Eiropas aizsardzības spēkiem" un īstenot Lisabonas līguma 222. pantu, kurā teikts: "Savienība un tās dalībvalstis darbojas kopīgi un, ievērojot solidaritāti, ja dalībvalsts ir teroristu uzbrukuma upuris."
"Vairāk jāstrādā pie mūsu ārējo robežu stiprināšanas un izlūkdienestu datu apmaiņas," sacīja Apvienotās Karalistes deputāts Afzals Kāns (S&D), piebilstot, ka "Eiropas musulmaņi ir nobažījusies par atmaksas uzbrukumiem un diskriminācijas pieaugumu."
Vairāki EP deputāti uzsvēra nepieciešamību pēc labākas tiesībaizsardzības iestāžu sadarbības. Čārlzs Tannoks (ECR, Apvienotā Karaliste) jautāja: "Kāpēc Vācijas policija pirms nedēļas nebrīdināja Francijas iestādes par pie Austrijas robežas pamanīto auto, kurš pilns ar ieročiem devās Parīzes virzienā?"
Džeims Kārvers (EFDD, Apvienotā Karaliste) norādīja uz "nepietiekamu robežkontroli" un jautāja, vai "notikumi Parīzē nozīmē Šengena zonas un brīvas pārvietošanās galu."