Politiķu vēlme celt savu akciju vērtību ar izteikumiem, kas pielīdzina bēgļus teroristiem, tikai vairo naidu un maldus, kas savukārt motivē cilvēkus pievienoties teroristu grupējumiem, uzvēra daudzi EP deputāti trešdienas debatēs. Tā vietā, lai ierobežotu brīvību un mazinātu toleranci, dalībvalstīm ir jācenšas stiprināt drošība, pastiprinot izlūkdienestu sadarbību un apmaiņu ar datiem. Jāveic ieguldījumi arī cīņai pret terorismu vajadzīgajās prasmēs un tehnoloģijā, teica EP deputāti.
EP priekšsēdētājs Mārtins Šulcs atklāja debates, nosodot teroristu uzbrukumu otrdien Tunisijā. "Divu nedēļu laikā teroristi ir veikuši uzbrukumus Beirutā, Parīzē, Damaskā un Tunisā, un katru reizi radījuši ciešanas. Mēs visi esam nobažījušies, bet mēs turpināsim kopā ar saviem sabiedrotajiem pret to cīnīties", Šulcs teica.
"Eiropas sadarbība ir jāstiprina un jāpadziļina", teica Luksemburgas prezidentūras pārstāvis Nikolass Šmits, norādot uz ES Tieslietu un iekšlietu padomes 20.novembra secinājumiem. Viņš apstiprināja EP deputātiem, ka "vadošais princips, īstenojot pretterorisma pasākumus Eiropā, būs ES Pamattiesību harta". “Mēs esam kopā ar Francijas Republiku (…) jo tā ir arī mūsu republika", teica Komisijas priekšsēdētājs Žans-Klods Junkers. “Es nedomāju, ka mums ir jāpielīdzina bēgļi, patvēruma meklētaji un migranti teroristiem. (..) Tie, kas īstenoja uzbrukumus Parīzē, ir tie paši cilvēki, kas piespieš šīs zemes nelaimīgajiem un neveiksmīgajiem bēgt", viņš teica.
"Mums pirmkārt ir jādomā par upuriem un viņu ģimenēm, nevis teroristiem", teica EPP grupas vadītājs Manfreds Vēbers (Vācija), uzsverot, ka ir nepieļaujami apgalvot, ka bēgļi, kas ierodas Eiropā, ir teroristi - jo faktiski viņi ir "terorisma upuri". "Mums ir jāatrisina pasažieru datu apmaiņas jautājums, jāattīsta Eiropols, datu aizsardzības direktīva, jānogriež teroristu pieeja finansējumam un jāsakārto datu uzglabāšanas tiesību akti", viņš piebilda.
S&D grupas priekšsēdētājs Džanni Pitella (Itālija) uzsvēra, ka "Terorisms nedrīkst mainīt Eiropu". "Parīzes uzbrukumi nedrīkst kļūt par Eiropas 11.septembri", viņš brīdināja, uzsverot, ka Eiropai joprojām ir jābūt vienotai, jāuzņemas iniciatīva un jāiegulda "viedos" izlūkošanas dienestos. "Mēs strādāsim, lai panāktu vienošanos par Pasažieru datu apmaiņas direktīvu līdz šī gada beigām", viņš apsolīja.
"Mums jābūt solidāriem ar Francijas un Tunisijas iedzīvotājiem un ar visiem pārējiem "Daīš" upuriem", teica Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas vadītājs Saijeds Kamals (Lielbritānija). "Mums ir jāapvienojas, lai kopīgi parādītu viņiem [teroristiem], ka iecerētais neizdosies”, viņš teica, piebilstot: "Ja ik reizi, kad viņi mums uzbruks, mēs ierobežosim savas brīvības, beigās vairs nebūs brīvību, ko aizstāvēt".
"Teroristiem nav robežu, bet starp mūsu policijām un izlūkdienestiem tās joprojām pastāv", teica Liberāļu un Demokrātu grupas vadītājs Gijs Ferhofštads (Beļģija). "Ja mums ir jāizvēlas starp suverenitāti un drošību, es izvēlos drošību", viņš piebilda. Savukārt par Pasažieru datu apmaiņas direktīvas priekšlikumu viņš teica: "Mums nepieciešams nodrošināt zināmu obligātu informācijas apmaiņu (..) kopīgu pamatu cīņai pret "Daīš" (..) un Eiropas izlūkošanas aģentūru".
"Neatkārtosim 9/11 kļūdas: terors pret terorismu (..) nav palīdzējis iznīdēt terorisma saknes - nedz Afganistānā, nedz citviet", teica Gabriele Cimmere (Apvienotie Kreisie, Vācija). Runājot Zaļo vāŗdā, Filips Lambērs (Beļģija) norādīja, ka mūsu sabiedrībām nav vajadzīga vispārināta uzraudzība, bet labāka informācijas apmaiņa starp dalībvalstu dienestiem.
Pols Natols (Lielbritānija), runājot grupas "„Brīvības un tiešās demokrātijas Eiropa” vārdā, pieprasīja "piegriezt Saūda vahābismu" un pārtraukt brīvu pārvietošanos Šengenas zonā. To atbalsoja arī grupas "Nāciju un brīvības Eiropa" vadītāja Marīne Lepēna (Francija), kas vainoja "piespiedu taupības pasākumus" par Francijas militārā un policijas budžeta samazinājumiem.
Vairāk informācijas par debatēm, tvīti un saistītie dokumenti - apkopojums Storify