Aprites ekonomikas modelī, kas ir pretstatā "ņem-izgatavo-patērē-izmet" modelim, ražojumu dzīves cikls tiek pagarināts, galvenokārt pateicoties labākam ekodizainam, kas ļauj labot, atkārtoti izmantot un pārstrādāt vecus ražojumus, uzlabotam izturīgumam, labākai atkritumu apsaimniekošanai un jauniem biznesa modeļiem, kas balstīti uz iznomāšanu, lietotām precēm un dalīšanos. Viens no šāda biznesa modeļa piemēriem ir kompānija, kas iznomā zīmola džinsu bikses par pāris eiro mēnesī, kuras jūs varat atdot atpakaļ otrreizējai izmantošanai.
Lai efektīvi ieviestu aprites ekonomikas principus, būtu jādomā par salūzušu priekšmetu labošanu, nevis izmešanu un jauna pirkšanu. Mēs jautājām mūsu sekotājiem "Twitter" vietnē, vai, salūztot, piemēram, putekļu sūcējam, tas tiek labots vai aizstāts ar jaunu. Apkopjot atbildes no visām ES valstīm, redzams, ka aptuveni divas trešdaļas respondentu izvēlas pirkt jaunu, taču nedaudz vairāk kā puse respondentu no Latvijas atbildēja, ka cenšas ierīci salabot.
Rezolūcijā, kuru Parlaments pieņēma 9. jūlijā, EP deputāti mudina Komisiju līdz 2015. gada beigām noteikt resursefektivitātes palielināšanas mērķi ES līmenī — 30 % apmērā līdz 2030. gadam salīdzinājumā ar 2014. gada līmeni. Šī mērķa izpilde varētu palielināt ES IKP par 1% un radīt 2 miljonus jaunu ilgtspējīgu darbavietu.
Pēc rezolūcijas pieņemšanas Parlamenta ziņotāja Sirpa Pietikainena (EPP, Somija) norādīja, ka pāreja uz aprites ekonomiku paredz "sistemātiskas izmaiņas un paver apslēptas uzņēmējdarbības iespējas. Lai to panāktu, nepieciešams atbalsts jaunai uzņēmējdarbības ekosistēmai."
Trešdienas pēcpusdienā Eiropas Komisija Parlamenta plenārsesijā prezentē aprites ekonomikas likumdošanas aktu priekšlikumus, par kuriem Parlaments balsos nākamgad. Tiešraide šeit.