EP iesaka likumdošanas soļus pret agresīvu uzņēmuma nodokļu plānošanu

Rezolūciju, ko sagatavojusi EP Ekonomikas un monetāro lietu komiteja, EP atbalstīja ar 500 balsīm par, 122 pret un 81 atturoties. Eiropas Komisijai ir pienākums atbildēt uz visiem EP likumprojektu ieteikumiem, pat tad, ja tā nevēlas iesniegt tiesību akta priekšlikumu.

“Šis ziņojums parāda gan EP deputātu, gan Eiropas iedzīvotāju vēlmi redzēt reālas izmaiņas likumos, lai uzņēmumi nevarētu izmantot dalībvalstu atšķirīgās nodokļu sistēmas nolūkā gandrīz vispār nemaksāt nodokļus. 'Luxleaks' skandāls parādīja, cik lielā mērā lielajām korporācijām izdevies izvairīties no nodokļu maksāšanas, neļaujot dalībvalstīm gūt ienākumus, ko tās būtu varējušas izmantot jaunu skolu un slimnīcu būvēšanai vai nacionālā parāda atmaksai", teica ziņotāja Anneliese Dodds (S&D, UK).

"Izvairīšanās no uzņēmuma ienākuma nodokļa nomaksas ik gadu rada desmitiem miljardu eiro lielus zaudējumus dalībvalstu budžetos, veido negodīgus konkurences noteikumus un mazina ES iedzīvotāju uzticību valstīm un valdībām", teica ziņotājs Luděk Niedermayer (EPP, CR). "Eiropas Parlamenta un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas ierosināto noteikumu strauja pieņemšana ļautu ne vien iekasēt vairāk nodokļu dalībvalstīs, bet arī garantēt taisnīgu konkurenci un samazinātu izmaksas uzņēmumiem."

Ierosinātie likumdošanas pasākumi

• līdz 2016.gada jūnijam iesniegt priekšlikumu, kas prasa visu nozaru multinacionāliem uzņēmumiem sniegt publiskus pārskatus par katrā valstī atsevišķi gūto peļņu, saņemtajām dotācijām un maksātajiem nodokļiem;
• iesniegt priekšlikumu zīmes “Godīgs nodokļu maksātājs” ieviešanai;
• ieviest kopēju uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi, ko ar laiku vajadzētu arī konsolidēt;
• ieviest Vienota Eiropas nodokļa maksātāja identifikācijas numuru;
• iesniegt priekšlikumu par tiesisko aizsardzību informatoriem;
• uzlabot pārrobežu nodokļu strīdu izšķiršanas mehānismus;
• iesniegt priekšlikumu mehānismam, ar ko dalībvalstīm nekavējoties jāinformē pārējās dalībvalstis un Komisiju, ja tās plāno ieviest jaunu atlaidi, atvieglojumu, izņēmumu, stimulu vai līdzīgu pasākumu, kam varētu būt materiāla ietekme uz citas dalībvalsts nodokļu bāzi;
• veikt aprēķinus par atšķirību starp nesamaksātajiem un samaksātajiem uzņēmumu ienākuma nodokļiem;
• stiprināt ES Padomes Rīcības kodeksa jautājumu grupas (uzņēmējdarbības nodokļi) pilnvaras un uzlabot pārredzamību;
• sniegt norādījumus dalībvalstīm par to, kā īstenot “patentlodziņa” režīmus, lai šie režīmi nebūtu kaitnieciski ("patentlodziņš" - nodokļu atlaide, ko piemēro no patentiem gūtiem ieņēmumiem);
• ieviest kopīgu “pastāvīga darījumdarbības vieta” definīciju un "ekonomiskās klātbūtnes", lai nodrošinātu, ka uzņēmumi maksā nodokļus tās dalībvalsts ekonomikā, kurā tie gūst peļņu;
• ieviest ES definīciju "nodokļu oāzēm" un pasākumus pret uzņēmumiem, kas tās izmanto;
• uzlabot transfertcenu noteikšanas regulējumu.

Komisijai uz EP ierosinājumiem būs jāatbild trīs mēnešu laikā. Tā var vai nu nākt klajā ar ieteikto tiesību aktu priekšlikumiem, vai paskaidrot, kāpēc to nedarīs.