ES migrācijas komisārs un EP deputāti diskutē par pasākumu īstenošanu un jauniem priekšlikumiem

2015. gada septembrī Eiropas Parlaments (EP) atbalstīja ārkārtas pasākumus 160 000 patvēruma meklētāju pārvietošanai no Eiropas robežvalstīm, kuras ir pakļautas vislielākajam spiedienam. Taču līdz šim pārvietoti tikai 272 cilvēki. Komentējot šo situāciju, Avramopuls uzsvēra, ka “visām dalībvalstīm jāiesaistās” un tās nedrīkst kļūt par savas iekšpolitikas cietumniecēm.

Vairāki EP deputāti norādīja uz valstu nevēlēšanos sadarboties un Kornēlija Ernsta (GUE/NGL, Vācija) jautāja: “Kā gan mēs varam īstenot pasākumus, ja dalībvalstis turpina teikt ''nē"?”

Pašreiz spēkā esošie noteikumi attiecībā uz bēgļiem balstās uz Dublinas regulu, kurā, cita starpā, noteikts, ka patvēruma pieteikumi jāizskata pirmajai valstij, kurā ierodas patvēruma meklētājs. Debatēs deputāti un komisārs vienojās, ka nepieciešams pamatīgi pārskatīt šos likumdošanas aktus. Komisija martā iesniegs jaunus priekšlikumus, taču Timotijs Kirkhops (ECR, Apvienotā Karaliste) sacīja, ka “mums nav vajadzīgi žesti, kas tiek pasniegti kā politika,” un izteica cerību, ka “Dublinas noteikumi tiks stingri pārskatīti.”

EP deputāte no Zviedrijas Anna Maria Korača Bilt (EPP) sacīja, ka “jānošķir tie, kuriem ir tiesības uz starptautisku aizsardzību, no tiem, kuriem tā nepienākas.” Lai atvieglotu šo procedūru, Parlaments strādā piedrošu izcelsmes valstu saraksta, kas palīdzes ātrāk apstrādāt pieteikumus no šīm valstīm. Notiek darbs arī pie pastāvīga bēgļu pārvietošanas mehānisma.

Runājot par ES ārējām robežām, EP deputāte Natālija Grīsbeka (ALDE, Francija) norādīja, ka Šengena zonas saglabāšanai nepieciešama “pienācīga ES ārējo robežu kontrole.” Komisija jau nākusi klajā ar priekšlikumu stiprināt ES ārējo robežu aģentūru “Frontex” piešķirot tai lielākas pilnvaras, piemēram, dažos gadījumos rīkoties bez iesaistītās valsts piekrišanas. Pagājušā gada nogales debatēs Parlaments jau izteica savu atbalstušim priekšlikumam.

Migrācijas komisārs Avramopuls norādīja, ka krīzes risināšanai nepieciešama palīdzība no valstīm ārpus ES: “Ja trešās valstis neiesaistīsies, mums nav cerību.” Taču vairāki EP deputāti izteica bažas par šādu sadarbību. Birgita Zipele (S&D, Vācija) jautāja, vai šīs sadarbības mērķis ir pienācīga bēgļu problēmas risināšana, vai tas vienkārši ir veids, kā “noturēt viņus tur”. Arī Ska Kellere (Zaļie/EFA, Vācija) izteica bažas, norādot uz situāciju Turcijā, kura “atgrūž bēgļus atpakaļ uz Sīriju,” kas esot ES un Turcijas vienošanās tiešas sekas.

Atšķirt bēgļus no ekonomiskajiem migrantiem un teroristiem ir īsts izaicinājums, un šim mērķim Grieķijā un Itālijā izveidoti tā saucamie “karstie punkti”, kuros notiek migrantu reģistrēšana, pirkstu nospiedumu noņemšana un patvēruma meklētāju pārvietošana.

Taču EP deputāte no Itālijas Laura Ferrara (EFDD) norādīja, ka “Itālijā šie “karstie punkti” nedarbojas pienācīgi un identifikācijas process ir pārāk lēns.” Turklāt, ja patvēruma pieteikums tiek noraidīts, šie cilvēki netiek pavadīti līdz robežai. Atbildot uz šīm sūdzībām, migrācijas komisārs atzina, ka “karstie punkti” vēl ir izveides procesā, kuram viņš pats personīgi seko līdzi, taču, neatkarīgi no politiskās nostājas, “visām dalībvalstīm ir pienākums uzņemt bēgļus cienījamā veidā.”

Debatēs tika apspriesti arī pēdējo mēnešu traģiskie notikumi Parīzē, Stambulā un Ķelnē. Avramopuls aicināja izvairīties no visu migrantu pielīdzināšanas teroristiem, taču EP deputāte Vikija Maijera (EFN, Nīderlande) uzskata, ka ES politika ir “ļoti bīstama” un “nepieciešams slēgt robežas.”

Apzinoties, ka šī nav īstermiņa krīze, ES strādā pie vairākiem “vidēja un ilgtermiņa pasākumiem, lai nākotnē izveidotu ilgtspējīgāku sistēmu,” norādīja Avramopuls. Šo pasākumu starpā ir finansiāla palīdzība vissmagāk skartajām valstīm, jauni robežsardzes, robežu pārvaldības un bēgļu pārvietošanas noteikumi.