Eiropas Parlaments apspriež migrāciju un Lielbritānijas referendumu

Ziņa publicēta 20.01.2016

Otrdien plenārsesijas debatēs ar Komisijas priekšsēdētāju Junkeru un Eiropadomes prezidentu Tusku par pēdējās Eiropadomes sanāksmes rezultātiem daudzi EP deputāti kritizēja ES līderus par viņu nespēju atrisināt migrācijas un bēgļu krīzi. Daudzi izteicās arī par Lielbritānijas referendumu par izstāšanos no Eiropas Savienības.

Padomes prezidents Donalds Tusks uzskaitīja problēmas, par kurām tika diskutēts decembra samitā: "Mēs tiekam pārbaudīti visās iespējamajās frontēs", viņš teica. "Attiecībā uz migrāciju, nav citas alternatīvas, kā vien robežu aizsardzība. Šā gada marta samitā mums jāpieņem galīgais lēmums par to, vai pašreizējā ES migrācijas stratēģija darbojas. Ja tā nebūs, sekas varētu būt drūmas, kā, piemēram, Šengenas zonas sabrukums", viņš piebilda.

"Ja dalībvalstis būtu īstenojušas mūsu noteiktos pasākumus, stāvoklis pašlaik būtu labāks", teica Komisijas priekšsēdētājs Žans-Klods Junkers. Viņš aicināja dalībvalstu valdības apliecināt vairāk solidaritātes un apņēmības risināt migrācijas krīzi. "Šengenas zonas ne-eksistences izmaksas būs ļoti augstas, un tas apgrūtinās gan izaugsmi, gan darba vietas", viņš piebilda.

Eiropas Tautas partijas grupas vadītājs Manfrēds Vēbers (Vācija) aicināja raudzīties uz ES nesenajiem veiksmes stāstiem - kā vienošanās ar Irānu par kodolieročiem un Parīzes klimata vienošanos. Par Lielbritānijas referendumu viņš teica, ka daudzas no premjera Kamerona idejām varētu nākt par labu visai Eiropas Savienībai, īpaši ierosinājumi inovācijas un likumdošanas jomā. Vēbers uzsvēra, ka viņš tomēr nekad neakceptēs ES iedzīvotāju diskrimināciju, pat ja tās mērķis būs nepieļaut sociālās labklājības sistēmu ļaunprātīgu izmantošanu.

Enrike Gerero Saloms (S&D, ES) dalījās novērojumā, ka ES līderi, atgriezušies savās dalībvalstīs, ignorē Eiropadomē panāktās vienošanās. “Tas ir kā mītā par Sīzifu - mēs arvien no jauna atgriežamies izejas punktā, un tas attiecas arī uz migrāciju, terorismu un ekonomiku", viņš teica, brīdinot, ka, ja ES dalībvalstis turpinās tā rīkoties, tas nozīmēs "ES politisko nāvi".

Džefrijs van Ordens (Lielbritānija) no Konservatīvajiem un Reformistiem kritizēja ES par pārāk aktīviem rīcības mēģinājumiem, kas rezultātā stāvokli tikai pasliktina. "Iedzīvotāji nevēlas ciešāku Eiropas Savienību, bet gan Savienību, kas izmaksā mazāk un kurā ir mazāka birokrātija", viņš teica. Ordens atzinīgi vērtēja vienošanos par Pasažieru datu reģistru, un aicināja atzīt, ka "Kamerona ierosinājumi par migrāciju ir saprātīgi".

"Pašlaik no plānotajiem 160 000 bēgļiem pārvietoti ir tikai 290, un tas ir saistīts ar dalībvalstu, nevis ES nespēju pieņemt lēmumus", uzsvēra Liberāļu un Demokrātu grupas līderis Gijs Ferhofštads (Beļģija). Viņš mudināja Tusku sasaukt ārkārtas samitu par bēgļu krīzi, lai pieņemtu jaunus noteikumus par pārvietošanu, migrāciju un ES robežu un krasta apsardzi.

Apvienoto kreiso pārstāve Ineša Kristina Zubere (Portugāle) teica, ka Eiropas vienīgā atbilde uz migrācijas un bēgļu krīzi šķietami ir tikai spēcīgāki izraidīšanas mehānismi.

"Neraugoties uz Eiropadomes paškritiku par nepietiekamu krīzes pārvaldīšanu, stāvoklis migrācijas jomā joprojām ir katastrofāls", teica Ulrike Lunačeka (Zaļie, Austrija), norādot, ka tikai efektīvs būs tikai kopīgs risinājums.

Naidžels Faradžs no grupas "Nāciju un tiešās demokrātijas Eiropa" (Lielbritānija) teica, ka Jaungada uzbrukumi sievietēm Ķelnē ir vēl viens iemeslu balsot par Lielbritānijas izstāšanos no ES. "Lielbritānijas iedzīvotāji zina, ka šiem jaunajiem vīriešiem no Ķelnes jau pēc pāris gadiem būs ES pases un viņi varēs brīvi iebraukt Lielbritānijā", viņš teica.

Viņa viedokli atbalsoja arī Vikija Meijere (Nāciju un demokrātijas Eiropa, Nīderlande), kura uzsvēra, ka "vairāk bēgļi nozīmē vairāk teroristu".

Ats. : 20160114IPR09884

« atpakaļ