Vairāk nekā tikai nabadzības apkarošana – Komisija vēlas modernizēt ES attiecības ar aizjūras zemēm un teritorijām

Eiropas Komisija cenšas pārdefinēt ES un aizjūras zemju un teritoriju (AZT) attiecības, ņemot vērā Lēmuma par aizjūras asociāciju pārskatīšanu. Eiropas komisārs attīstības jautājumos Andris Piebalgs 1. martā piedalīsies ikgadējā AZT un ES forumā (Numea, Jaunkaledonija), lai paustu savu atbalstu jaunai ES un AZT partnerībai, kas balstīta uz šo valstu īpašo situāciju.  Komisija plāno paplašināt šīs attiecības, ietverot ne tikai nabadzības apkarošanu, bet arī AZT ilgtspējīgu attīstību, kuras pamatā ir partnerība ar savstarpēju izdevīgumu un pienākumiem. Komisārs Piebalgs 1. martā tiksies arī ar Francijas valdības locekli Marī-Lisu Panšāru (Marie-Luce Penchard) un Jaunkaledonijas Augsto komisāru (Francijas valdības pārstāvi Jaunkaledonijā) Albēru Dipuī (Albert Dupuy).

Pirms došanās ceļā komisārs Piebalgs teica: "Ar pievēršanos nabadzības samazināšanai mūsu attiecībās vairs nepietiek. Mūsu jaunajā partnerībā jātiecas panākt aizjūras zemju un teritoriju ekonomiskā un sociālā attīstība, nodrošinot integrējošu izaugsmi un ilgtspējīgu attīstību. Aizjūras zemēm un teritorijām ir svarīga loma Eiropas ģimenē, un es esmu apņēmies veidot mūsu attiecības uz jauniem, labākiem pamatiem. "

Foruma galvenais mērķis ir plašāk analizēt to, kā ES un AZT attiecībās varētu pāriet uz jaunu līmeni līdz 2012. gadā paredzēto tiesību aktu priekšlikumu iesniegšanai. Komisārs Piebalgs saņems kopīgu dokumentu no AZT, kā arī Dānijas, Francijas, Nīderlandes un Apvienotās Karalistes, kurā uzskaitīti priekšlikumi un idejas par to, kā attiecības virzīt tālāk. Jaunās pieejas centrā jābūt konkurētspējas uzlabošanai, elastības stiprināšanai un sadarbības veicināšanai. Būtisks elements būs sadarbības palielināšana starp aizjūras zemēm un teritorijām un to reģionālajiem un Eiropas partneriem.

Attiecību pārskatīšanai jāatspoguļo AZT īpašā situācija. Daudzas no tām ir pakļautas dabas katastrofām un klimata pārmaiņām – cikloniem, erozijai, plūdiem, pieaugošam jūras līmenim; kā arī tādiem sabiedrības veselības apdraudējumiem kā infekcijas slimības. Ierobežotas ekonomiskās bāzes un zema iedzīvotāju blīvuma, kā arī dažkārt ārkārtīgi attālās atrašanās vietas dēļ bieži rodas papildu problēmas.

Informācija

Eiropas Savienība un aizjūras zemes un teritorijas

ES ir cieši saistīta ar 24 aizjūras zemēm un teritorijām, kurām ir īpašas attiecības ar četrām ES dalībvalstīm – Dāniju, Franciju, Nīderlandi un Apvienoto Karalisti. Daudzas no šīm zemēm un teritorijām atrodas attālās vietās Atlantijas, Klusajā vai Indijas okeānā. AZT nav daļa no ES teritorijas, bet to pilsoņi principā ir Eiropas pilsoņi. AZT izmanto 10. Eiropas Attīstības fondu (EAF), saņemot kopumā 286 miljonus eiro laikposmā no 2008. līdz 2013. gadam. Grenlande, kas nav tiesīga saņemt EAF finansējumu, saņem 25 miljonus eiro gadā no ES budžeta saskaņā ar Partnerības nolīgumu ar ES.

Attiecību pārdefinēšana

Pašreizējais 2001. gada Lēmums par aizjūras asociāciju zaudēs spēku 2013. gadā. Gatavojoties tam, Eiropas Komisija 2008. gadā izstrādāja zaļo grāmatu, kurai sekoja paziņojums, lai apspriestu ES un AZT attiecību tālāko attīstību. Paziņojumā definēti trīs galvenie mērķi: konkurētspējas uzlabošana, elastības stiprināšana un sadarbības veicināšana. Komisija līdz 2012. gada jūlijam iesniegs tiesību akta priekšlikumu jaunam lēmumam par aizjūras asociāciju.

Skatīt arī:

MEMO/11/120

Komisijas paziņojums par jaunu partnerību starp ES un aizjūras zemēm un teritorijām (2009. gada 6. novembris)

http://europa.eu/legislation_summaries/development/overseas_countries_territories/dv0010_en.htm

Attīstības un sadarbības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietne – EuropeAid:

http://ec.europa.eu/europeaid/index_en.htm

Attīstības komisāra Andra Piebalga tīmekļa vietne:

http://ec.europa.eu/commission_2010-2014/piebalgs/index_en.htm