Šodienas tikšanās starp Komisiju, uzņēmumu vadītājiem un sociālajiem partneriem ir pirmais solis virzienā uz dzimumu labāku līdzsvaru valdēs un augstākā līmeņa vadībā Eiropas lielākajos uzņēmumos. Šis jautājums sākotnēji tika ierosināts 2010. gada septembrī, kad Eiropas Komisija pēc priekšsēdētāja vietnieces Redingas ierosinājuma Sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģijā (skatīt IP/10/1149) apgalvoja, ka tā „apsvērs mērķiniciatīvas, kas paredzētas, lai uzlabotu dzimumu līdzsvaru lēmumu pieņemšanā.” Pamatojoties uz šodien publicētajiem jaunajiem rādītājiem, Komisijai būs viedokļu apmaiņa ar uzņēmumiem un sociālajiem partneriem, lai pārliecinātos, kādus pasākumus tie ir veikuši un plāno veikt tuvākajā laikā, lai uzlabotu dzimumu līdzsvaru valdēs. Nākamajos 12 mēnešos Komisija stingri uzraudzīs progresu. Pēc minētā laikposma Komisija novērtēs, vai ir nepieciešami papildu pasākumi.
„Es vēlos skaidri pavēstīt korporatīvajai Eiropai –sievietes nozīmē uzņēmējdarbību,” teica priekšsēdētāja vietniece, ES tiesiskuma komisāre Redinga. „Mums ir jāizmanto visi mūsu sabiedrības talanti, lai nodrošinātu Eiropas ekonomikas uzplaukumu. Tāpēc dialogs starp Komisiju un sociālajiem partneriem ir tik svarīgs. Es uzskatu, ka pašregulācijai varētu būt nozīme, ja tā ir ticama un efektīva visā Eiropā. Tomēr pēc gada es atgriezīšos pie šā jautājuma. Ja pašregulācija neizdosies, esmu gatava veikt papildu pasākumus ES līmenī.”
Jaunajā ziņojumā par dzimumu līdzsvaru uzņēmumu vadībā konstatēts, ka ES lielākajos biržas sarakstā iekļautajos uzņēmumos vidēji 12 % valdes locekļu ir sievietes un tikai 3 % valdes priekšsēdētāju ir sievietes (skatīt pielikumu). Rādītāji dažādās valstīs ir atšķirīgi: Zviedrijā un Somijā 26 % valdes locekļu ir sievietes, Maltā – 2 %.
Lai gan Eiropā pieņemama līdzsvara (40 % no katra dzimuma) panākšanā progress ir bijis neliels, dažas valstis gūst panākumus. Somija, Zviedrija, Nīderlande un Dānija ir ieviesušas korporatīvās pārvaldības kodeksus un/vai brīvprātīgas hartas, kā rezultātā valdēs ir vairāk sieviešu. Tiesību akti par kvotām jau ir ieviesti Norvēģijā un tagad tiek īstenoti Francijā un Spānijā. Tie tiek apspriesti arī Nīderlandē, Itālijā un Beļģijā.
Pamatinformācija
Līdztiesības veicināšana lēmumu pieņemšanā ir viens no mērķiem Sieviešu hartā (skatīt IP/10/237), kuras iniciators 2010. gada martā bija priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu un priekšsēdētāja vietniece Redinga. Komisija tad ievēroja šīs apņemšanās, 2010. gada septembrī pieņemot Sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģiju nākamajiem pieciem gadiem (skatīt IP/10/1149 un MEMO/10/430), kurā ietverta izpēte par mērķiniciatīvām, kas paredzētas, lai ekonomikā vairāk sieviešu ieņemtu augstus amatus.
Pastāv gan ekonomiski, gan uzņēmējdarbības apstākļi labākam dzimumu līdzsvaram uzņēmumu valdēs un vadībā. Eiropā tagad universitāti beidz vairāk sieviešu nekā vīriešu (attiecīgi 59 % un 41 %), bet sieviešu profesionālā karjera atpaliek no vīriešu karjeras. Šis nepietiekami novērtētais kvalificētu darbinieku kopums ir neizmantota iespēja ekonomikai. Tajā pašā laikā uzņēmumi var būt ieguvēji, ja to vadībā ir vairāk sieviešu. Pētījumi liecina par vairākām spēcīgām saiknēm starp dzimumu līdzsvaru un darbību radošuma, inovāciju, finanšu pārskatu, revīzijas un iekšējās kontroles jomā. Pret sievietēm labvēlīgi uzņēmumi var piesaistīt arī vairāk klienšu un talantīgu sieviešu.
Ziņojumā par dzimumu līdztiesību 2010. gadā norādīts, ka, lai gan tendences kopumā ir pozitīvas, progress joprojām ir neliels. Atšķirība starp sieviešu un vīriešu nodarbinātības līmeni Eiropas Savienībā 2009.-2010. gadā samazinājās no 13,3 līdz 12,9 procentu punktiem, un sieviešu nodarbinātības līmenis tagad ir 62,5 %. Tomēr sakarā ar krīzi vīriešu un sieviešu bezdarba līmenis palielinājās, turpretim nepilnas slodzes darbu joprojām strādā krietni vairāk sieviešu nekā vīriešu.
Ārpus darba tirgus sievietes joprojām uzņemas lielāko daļu aprūpes pienākumu. Darba tirgū māšu ir par 11,5 procentu punktiem mazāk nekā sieviešu bez bērniem, turpretim tēvu ir par 8,5 procentu punktiem vairāk nekā vīriešu bez bērniem. Problēma savienot darbu, ģimeni un privāto dzīvi ir viens no daudzajiem iemesliem atalgojuma atšķirībai starp dzimumiem – sievietes Eiropas Savienībā pelna vidēji par 17,5 % mazāk nekā vīrieši, un pēdējo gadu laikā atalgojuma atšķirība starp dzimumiem nav samazinājusies.
Papildinformācija
- Ziņojumi par dzimumu līdztiesību un uzņēmumu vadību:
http://ec.europa.eu/social/BlobServlet?docId=6562&langId=en
- Datubāze par sievietēm un vīriešiem lēmumu pieņemšanas līmenī:
http://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=764&langId=en
- Dzimumu līdztiesība Eiropas Savienībā:
http://ec.europa.eu/social/main.jsp?langId=en&catId=418
- Komisijas priekšsēdētāja vietnieces un tiesiskuma, pamattiesību un pilsonības komisāres Viviānas Redingas tīmekļa vietne:
http://ec.europa.eu/commission_2010-2014/reding/index_en.htm