Klusā okeāna salas un klimata pārmaiņas – Komisija uzņemas vadību, lai palīdzētu pielāgoties un apkarotu nabadzību

Klusā okeāna salas ir satraucošs piemērs klimata pārmaiņu nelabvēlīgajām sekām – pieaugošais jūras līmenis ietekmē iedzīvotāju ikvienu dzīves jomu un traucē ekonomikas attīstībai. No 2011. gada 2. līdz 4. martam Vanuatu Eiropas komisārs attīstības jautājumos Andris Piebalgs un Klusā okeāna salu partneri Augsta līmeņa reģionālajā konferencē par klimata pārmaiņām Klusā okeāna salās publiskos klimata pārmaiņu rīcības plānu. Viņš aicinās palielināt starptautisko atbalstu mazajām salām, jo īpaši Klusā okeāna salām. Komisārs arī uzsāks projektus 50,4 miljonu eiro vērtībā un paziņos par jauniem projektiem 39 miljonu eiro apmērā saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņu sekām un nabadzību.

Pirms došanās vizītē komisārs A. Piebalgs teica: "Klimata pārmaiņas un dabas katastrofas bremzē ilgtspējīgu attīstību, ekonomikas izaugsmi un progresu Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanā Klusā okeāna salās.Patlaban mums ir jāuzņemas vadība, lai panāktu vērā ņemamu starptautiskās sabiedrības atbalstu Klusā okeāna salu centieniem pielāgoties klimata pārmaiņām.Komisija šajā jomā ir otrā lielākā līdzekļu devēja reģionā.Es dodos turp, paužot nepārprotamu solidaritāti, un aicinu dalībvalstis aktīvi piedalīties ES un Klusā okeāna salu kopīgajos pasākumos, lai apkarotu gan klimata pārmaiņas, gan nabadzību." 

Eiropas Komisija ir Klusā okeāna salu vadošā partnere cīņā pret klimata pārmaiņām un nabadzības apkarošanā. Pamatojoties uz Kankūnas Klimata pārmaiņu konferenci, pasākumā Vanuatu tiks risinātas Klusā okeāna salu īpašās attīstības un klimata pārmaiņu problēmas. Konkrēti, tajā tiks pētīts veids, kā palielināt centienus īstenot efektīvāku visu līdzekļu devēju sadarbību, lai risinātu šīs pasaules daļas problēmu plašo apjomu.

Pēc Klusā okeāna salu un ES kopīgās iniciatīvas par klimata pārmaiņām uzsākšanas Strasbūrā 2010. gadā, valstu vadītāji noteiks īstenošanas virzienu un plānu turpmākai rīcībai.

Vizītes laikā uzsākto programmu piemēri

Vizītes laikā komisārs Piebalgs uzsāks jaunas programmas, kuru mērķis ir apkarot nabadzību un klimata pārmaiņu sekas un kuru vērtība ir 89,4 miljoni eiro.

-       Klusā okeāna salu ekonomiskās integrācijas stiprināšana, izmantojot tirdzniecību (30 miljoni eiro).

-       Programma klimata pārmaiņu kapacitātes attīstības atbalstam Klusā okeāna salu iedzīvotājiem.

Tā īstenos tādus adaptācijas projektus kā mangrovju atkārtota stādīšana, sateces baseinu apgabalu apmežošana, lietus ūdeņu vākšana un ūdens aizsardzība, pret sausumu/sāli noturīgu kultivētu augu ieviešana, augsnes saglabāšanas pasākumi, ražas novākšana, kas rada minimālas sekas, infrastruktūru palielināšana utt. (kopumā 8 miljoni eiro).

-       20 miljoni eiro Klusā okeāna reģionālajai programmai dabas katastrofu risku samazināšanai, kuras mērķis ir uzlabot valstu noturību pret dabas katastrofu ietekmi un labāk sagatavot katastrofām pakļauto apgabalu iedzīvotājus.

-       12 miljoni eiro aizjūras valstīm un teritorijām ar mērķi stiprināt piekrastes, sauszemes un jūras vides integrēto pārvaldību.

-       4,3 miljoni eiro humānajai palīdzībai reģiona sagatavotībai katastrofām un risku samazināšanai.

Komisāra vizītes

Vizītes laikā Vanuatu komisārs Piebalgs apmeklēs vienīgo vēja enerģijas ražotni Vanuatu, kuru ar 4,3 miljoniem eiro finansē Eiropas Investīciju Banka, kā arī Vanuatu Valsts katastrofu centru un meteoroloģiskos dienestus.

Pamatinformācija

Klusā okeāna salu valstīs un teritorijās ir kopumā 10 miljoni iedzīvotāju, kuri apdzīvo tūkstošiem salu Klusajā okeānā, kas aptver 1/5 no pasaules.Salas ir ļoti izolētas jaunattīstības valstis, kuras jau ir cietušas regulārās dabas katastrofās, tām ir ierobežota piekļuve infrastruktūrām un augsta dabas resursu atkarība. Sliktākajā gadījumā dažas salas var izzust pieaugošā jūras līmeņa dēļ (Kiribati un Tuvalu jūras līmeņa celšanās tikai par 60 cm padarīs lielāko daļu šo salu par neapdzīvojamām) un arvien lielākās erozijas dēļ, kas rodas intensīvu vētru rezultātā. Turklāt 80 % mazo salu valstu iedzīvotāju dzīvo piekrastes apgabalos, un līdz ar to viņus jo īpaši ietekmē jūras līmeņa vai laikapstākļu izmaiņas.

Piemēram, vienīgā slimnīca Niuatoputapu salā, kas atradās jūras līmenī, tika iznīcināta 2009. gada oktobra cunami. Tā ar Komisijas finansējumu tiks rekonstruēta salas augstākajā daļā, lai ņemtu vērā okeāna līmeņa celšanos.

Komisijas atbalsts Klusā okeāna salām

Eiropas Komisijas attīstības palīdzība Klusā okeāna salām sasniedz 665 miljonus eiro laikposmā no 2008. līdz 2013. gadam. Salīdzinājumā ar 9. Eiropas Attīstības fondu (EAF) (2002.-2007. gads) palīdzības apjoms 10. EAF (2007.-2013. gads) ietvaros ir palielinājies par 60 %. No šīs kopsummas ar 90 miljoniem eiro Komisija ir aktīvi iesaistījusies attīstības sadarbības projektos, kas jau tiek īstenoti un kas jau ir ieplānoti attiecībā uz klimata pārmaiņām valsts un reģionālā līmenī laikposmā no 2008. līdz 2013. gadam.

Papildu informācija

MEMO/11/127

IP/10/1722

MEMO/10/ 685

http://www.europa-eu-un.org/articles/en/article_10498_en.htm

http://ec.europa.eu/europeaid/what/development-policies/intervention-areas/environment/climatechangealliance_en.htm

Pasaules klimata pārmaiņu alianses (GCCA) tīmekļa vietne, kas veltīta augsta līmeņa konferencei:

http://www.gcca.eu/pages/36_2-The-Pacific-Regional-Conference.html