Drukāt

Pieņem ES budžetu 2020. gadam: vairāk ieguldījumu klimatā, darbavietās, jaunatnē

Ziņa publicēta 28.11.2019
Nākamā gada ES budžetā EP deputātiem izdevās panākt vairāk atbalsta klimata aizsardzībai, pētniecībai, investīcijām infrastruktūrā un jaunatnes programmām.

Parlamentam kopumā izdevās panākt budžeta papildināšanu par EUR 850 miljoniem šādu prioritāšu finansēšanai:
 

  • Vairāk nekā pusmiljards EUR ar klimata krīzi saistītiem tēriņiem
  • Papildus EUR 302 miljoni pētniecības projektiem
  • Papildus EUR 133 miljoni ieguldījumiem tīkla infrastruktūrā (Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments)
  • Papildus EUR 50 miljoni programmai Erasmus+, EUR 28,3 miljoni jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai (un solījums 2020. gadā, ja vajadzīgs, to papildināt par vēl 50 miljoniem)

Kopīgais 2020. gada budžets ir EUR 168,7 miljardi maksājumu saistībās (+1,5% salīdzinājumā ar ar 2019. gadu) un EUR 153,6 miljardi reālajiem tēriņiem (+3,4% salīdzinājumā ar 2019. gadu).

Padome ar Parlamentu panākto vienošanos oficiāli apstiprināja 25. novembrī.

Parlaments budžetu galīgi pieņēma ar 543 balsīm par, 136 pret un 23 atturoties. Pēc tam EP priekšsēdētājs Dāvids Sasoli to parakstīja, tādējādi piešķirot likuma spēku.

Citāti

EP deputāti, kas bija sarunvedēji 2020. gada budžeta likumdošanas sarunās ar dalībvalstīm, plenārsesijas debatēs teica:
 
EP Budžeta komitejas prieksšēdētājs Johans van Overtvelds (ECR, BE):

“Šis ir spēcīgs, atbildīgs un nākotnē vērsts budžets. Tagad vajadzīga drosme turpināt doties šajā virzienā. Lemjot par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam, mums tieši, skaidri un drosmīgi ir jāņem vērā iedzīvotāju vajadzības. Budžets, kas vērsts uz inovāciju, konkurētspēju, klimatu, infrastruktūru, drošību un migrācijas pārvaldību - šajās jomās Eiropas pievienotā vērtība ir neapstrīdama, salīdzinot ar darbībām valsts līmenī.”

Ziņotāja par Eiropas Komisijas budžetu Monika Holmaijere (EPP, DE):

“EUR 850 miljoni vairāk klimata pārmaiņām, jo īpaši pētniecībai un jauninājumiem, jauniešiem un digitalizācijai. Mēs esam daudz paveikuši, lai radītu darba vietas un palielinātu Eiropas Savienības konkurētspēju. Mums ir izdevies par EUR 504 miljoniem palielināt budžetu pozīcijās, kas saistītas ar klimata aizsardzību, un nodrošināt, ka nākamgad vairāk nekā 21% izdevumu būs saistīti ar klimatu. Tas pārliecinoši pārsniedz ES izvirzīto 20% mērķi.”

Eidera Gardiasabala Rubiala (S&D, ES), ziņotāja citām budžeta sadaļām:

"Šī ir Eiropas Savienībai ļoti pozitīva vienošanās. Bet mēs joprojām esam tālu no 1,3% NKI budžeta, kuru pieprasām 2021.-2027.gada daudzgadu finanšu shēmai. Vēl tāls ceļš ejams līdz vērienīgam budžetam, kas varētu būt pagrieziena punkts cīņā pret klimata izmaiņām un nevienlīdzību. "
 
Vispārīgi

Apmēram 93% no ES budžeta tiek ieguldīti praktiskos projektos, ko īsteno dalībvalstīs un ārpus tām. Šie līdzekļi nonāk pie iedzīvotājiem, reģionu un pilsētu pašvaldībām, lauksaimniekiem, pētniekiem, studentiem, NVO un uzņēmumiem.

ES budžeta pamatprincipi atšķiras no dalībvalstu budžeta: ja dalībvalstu budžetus, lielākoties izmanto sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai un sociālās nodrošināšanas sistēmām, ES budžets primāri ir ieguldījumu budžets, un, atšķirībā no dalībvalstu budžetiem ES budžetam nevar būt deficīta.

 
Ats.: 20191121IPR67118

« atpakaļ