Veselības stāvoklis Eiropas Savienībā. Svarīgākā tendence dažādās valstīs – pāreja uz profilaksi un primāro aprūpi

Šodien Eiropas Komisija publicē ziņojumus, kas ataino veselības aprūpes sistēmu profilu 30 valstīs. Valstu profili veselības jomā tiek izdoti t. s. "Pievienotajā ziņojumā” (angliski Companion Report), kur uzrādītas dažas galvenās tendences veselības aprūpes sistēmu pārveidē un svarīgākie no profiliem izdarītie secinājumi.

Par veselību un pārtikas nekaitīgumu atbildīgais Komisijas loceklis Vītenis Andrukaitis: “Apsekojumi un diskusijas visā Eiropā pierāda, ka veselība ir viena no galvenajām ES pilsoņu prioritātēm. Īpašs prieks par to, ka veselības veicināšanai un slimību profilaksei beidzot tiek nepieciešamā ievērība. Tādēļ lepojos ar to, ka esmu sācis ciklisko “Veselības stāvokļa ES” apsekošanu un jau īstenojis divus ciklus kopīgi ar ESAO un Eiropas veselības sistēmu un politikas novērošanas centru 28 ES dalībvalstīs, kā arī Norvēģijā un Islandē. Man labi redzams, kā grodajās zināšanās par valstīm un visu ES smeļas gan valsts politikas veidošana, gan ES līmeņa sadarbība. Ceru, ka mana amata mantinieks turpinās šo darbu un vairāk dalībvalstu iesaistīsies brīvprātīgajās diskusijās par tajā konstatēto un dalīsies labākajā praksē.”

Galvenie konstatējumi

Valstu profili veselības jomā padziļināti analizē veselības aizsardzības sistēmas, aplūkojot iedzīvotāju veselību un svarīgus riska faktorus, kā arī veselības aprūpes sistēmu efektivitāti, pieejamību un noturību katrā ES dalībvalstī. Minētajos dokumentos izvirzīti visām dalībvalstīm vienādi mērķi un norādītas jomas, kurās Komisija potenciāli var veicināt savstarpēju mācīšanos un paraugprakses apmaiņu.

Pievienotajā ziņojumā aprādītas dažas no mūsu veselības sistēmu pārveides galvenajām tendencēm:

• Nevakcinēšanās ir nopietns sabiedrības veselības apdraudējums visā Eiropā, ko var novērst, uzlabojot zināšanas par veselību, apkarojot dezinformāciju un aktīvi iesaistot veselības aprūpes darbiniekus.
• Veselības veicināšanas un slimību profilakses digitālā pārveide var radīt uzvarētājus un zaudētājus. Cilvēki, kas gūtu vislielāko labumu no mobilās veselības un citiem digitālajiem rīkiem, var izrādīties tie, kuriem šie rīki visgrūtāk pieejami.
• Veselības aprūpes pieejamībā ES joprojām ir robi. Vērtējot veselības aprūpes pieejamību un tās daudzos šķēršļus, jāņem vērā gan pacientu klīniskās vajadzības, gan sociālekonomiskās īpatnības.
• Prasmju kopuma novācijas veselības aprūpes darbinieku vidū liecina par lielu potenciālu palielināt veselības aprūpes sistēmu noturību. Visā ES ir atrodami daudzsološi veselības aprūpes darbinieku uzdevumu pārbīdes piemēri, kuru vidū izceļas medmāsu un aptiekāru lomas palielināšana.
• Zāļu aprites cikls dalībvalstīm dod iespēju plaši sadarboties, nodrošinot drošu, efektīvu un cenu ziņā pieejamu ārstēšanu: no pārdomātas tērēšanas līdz atbildīgai zāļu parakstīšanai.

Uzziņai

2016. gadā Eiropas Komisija sāka ES zināšanu aprites ciklu “Veselības stāvoklis ES”, lai palīdzētu ES dalībvalstīm uzlabot tautas veselību un veselības aprūpes sistēmas darbību. Ziņojumi aizpilda kādu robu zināšanās – kontekstjutīgas visaptverošas analīzes un informēšanas trūkums atzīts par galveno šķērsli veselības politikas veidošanai. Ziņojumus plaši izmanto valstu iestādes.

Sīkāk

30 valstu veselības profili, "Pievienotais ziņojums” un plašāka informācija atrodama te.