Pieci fakti par Eiropas Savienības Pamattiesību hartu

Eiropas Pamattiesību harta ir mūsu vērtību un ideālu stūrakmens, uz kura balstās ES. Tajā ir izklāstītas universālās vērtības - cilvēka cieņa, brīvība, vienlīdzība un solidaritāte, kas pilsoņiem nodrošina brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, balstoties uz demokrātijas un likuma varas principiem.

Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija tika pieņemta 1950. gadā. ES kompetencēm paplašinoties līdz politikas jomām, kas tieši ietekmē pamattiesības, bija nepieciešams skaidri definēt ES vērtības. ES Pamattiesību harta kļuva piemērojama līdz ar Lisabonas līguma pieņemšanu 2009. gada 1. decembrī. Tā ir juridiski saistoša visām ES dalībvalstīm.

Līdz ar Lisabonas līgumu, EP likumdošanas pilnvaras ir paplašinājušās līdz vairākām politikas jomām, tostarp drošību un lauksaimniecību, palielinot to kopskaitu līdz 73. Šajās jomās Eiropas Parlaments līdz ar ES Ministru padomi vienādā mērā lemj un pieņem ES likumus.

Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā, EP tika piešķirtas pilnvaras vēlēt Eiropas Komisijas priekšsēdētāju. Līgums paredz, ka maksimālais EP deputātu skaits ir 751 un ievieš pilsoņu iniciatīvu.

Pilsoņu tiesību apjoms dažādās ES valstīs bija atšķirīgs, ņemot vērā vietējos apstākļus un ieviešanas laiku. Ņemot vērā ES attīstību un paplašināšanos, pārmaiņas sabiedrībā, kā arī zinātniskos un tehnoloģiskos sasniegumus, radās nepieciešamība izstrādāt vienotu pieeju un apstiprināt visas eiropiešu personiskās, pilsoniskās, politiskās, ekonomiskās un sociālās tiesības vienā dokumentā - Pamattiesību hartā.

Harta sastāv no sešām sadaļām, 54 pantiem, kuros noteiktas ES pilsoņu tiesības un brīvības:

• Cieņa
• Brīvības
• Vienlīdzība
• Solidaritāte
• Pilsoņu tiesības
• Taisnīgums

Paralēli tradicionālajām cilvēktiesību aizsardzības jomām: brīvība, taisnīgums, pilsoņu tiesības utt., harta ietver arī ‘’trešās paaudzes’’ pamattiesības:

• Datu aizsardzība
• Garantijas bioētikas jomā
• Pārredzama administrācija

Eiropas Komisija katru gadu publicē ziņojumu par to, kā dalībvalstis un ES iestādes ir piemērojušas ES Pamattiesību hartu. Atbildē uz Komisijas ziņojumu, Eiropas Parlaments pieņem savu nostāju par pamattiesību jomu ES. Viens no jaunākajiem ES pieņemtajiem noteikumiem pamattiesību aizsardzības jomā ir Vispārīgā datu aizsardzības regula.

Jaunās ES iniciatīvas hartas piemērošanā, kas minētas 2018. gada ziņojumā, ir:

- Trauksmes cēlēju aizsardzības iedibināšana ES līmenī, nodrošinot augsta līmeņa aizsardzību trauksmes cēlējiem, kuri ziņo par ES tiesību aktu pārkāpumiem. Jaunus noteikumus apstiprināja Eiropas Parlaments un dalībvalstis, un tie stāsies spēkā 2021. gadā.

- Deputāti 2019. gada martā apstiprināja pasākumus, lai veicinātu brīvas un godīgas vēlēšanas, ieviešot sankcijas Eiropas politiskajām partijām un fondiem, ja tie politisko kampaņu laikā ļaunprātīgi izmanto pilsoņu datus.

- Eiropas Komisija ar vairākām interneta kompānijām, tostarp Facebook, Microsoft, Twitter, Youtube, vienojās par “Rīcības kodeksu cīņai pret nelikumīgiem naidīgiem izteikumiem tiešsaistē”.

• Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras paziņojums presei (2019. gada 11. novembrī) 
• ES faktu lapa: Pamattiesību aizsardzība Eiropas Savienībā 
• Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras tīmekļvietne 
• Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras funkcijas