Jauns pētījums "Lauksaimniecības nodrošinātie sabiedriskie labumi Eiropas Savienībā"

Ziņa publicēta 25.01.2010
Lauksaimnieki nodrošina daudzus ekoloģiskus labumus un pakalpojumus, un šajā ziņā izšķirīga nozīme ir kopējai lauksaimniecības politikai, ar nosacījumu, ka attiecīgie pasākumi ir orientēti uz šo mērķi. Tāda ir galvenā doma ziņojumā, ko Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta uzdevumā šodien publicējis Eiropas Vides politikas institūts. Ziņojums ir pats pirmais mēģinājums apzināties, kādus sabiedriskos labumus no vides viedokļa nodrošina lauksaimnieki visā Eiropā, un tajā izklāstīti argumenti, kālab par tiem būtu jāmaksā no sabiedrības maciņa. 

Pētījumā apzināts, cik plašu un daudzveidīgu vides un sociālo labumu klāstu nodrošina Eiropas lauksaimnieki; kā piemērus varam minēt vērtīgas kultūrvēsturiskas ainavas[1], lauku putnus, piemēram, visā pasaulē apdraudēto lielo sīgu un karalisko ērgli[2], un pļavas visā Eiropā, kurās vērojama liela sugu daudzveidība. Turklāt lauksaimnieki palīdz saglabāt augstu ūdens un augsnes kvalitāti un, apstrādādami zemi, gādā par oglekļa noglabāšanu augsnē. Pētījuma rezultātus publisko laikā, kad aizvien spraigākas kļūst debates par KLP nākotni un kad tiek apspriesti KLP mērķi un prioritātes laikam pēc 2013. gada. Pētījumā secināts — lai nodrošinātu sabiedrības gaidām atbilstošus sabiedriskos labumus, katrā ziņā ir vajadzīga pareizi orientēta politika, kam ir skaidri nosprausti mērķi un pietiekami budžeta līdzekļi.

Pētījums liecina, ka Eiropas sabiedrība šos sabiedriskos labumus augsti vērtē, lai gan ir pierādījumi tam, ka tie netiek nodrošināti pienācīgā mērā. Pētījumā konstatēts, ka KLP ietver virkni pasākumu, kas palīdz lauksaimniekiem nodrošināt sabiedriskos labumus. Tādi KLP elementi kā tiešie maksājumi un savstarpējās atbilstības prasības ir atbalsts elementāro sabiedrisko labumu nodrošināšanai lielās ES lauksaimniecības platībās. Lauku attīstības pasākumi (piemēram, agrovides pasākumi) ir motivācija lauksaimniekiem mērķtiecīgāk nodrošināt plašu sabiedrisko labumu klāstu.

Ziņojumā secināts, ka daudzi no šiem sabiedriskajiem labumiem netiek nodrošināti vajadzīgajā apjomā. Domājams, ka šim jautājumam — sabiedrisko labumu nepietiekamam nodrošinājumam — nākotnē pievērsīs aizvien vairāk uzmanības, jo, sastopoties ar tādiem draudiem kā preču cenu tendences, tehnoloģiskie dzinuļi un klimata pārmaiņu ietekme, būs vajadzīga plašāka sabiedrības iejaukšanās.

Ziņojumu var lejupielādēt šeit:

http://ec.europa.eu/agriculture/analysis/external/public-goods/index_en.htm


[1] Piemēram, unikālie Anglijas pakalni un purvāji, bukoliskās ainavas Dienvidtransilvānijā (Rumānijā), Itālijas un Spānijas terases kalnu nogāzēs, kurās audzē olīvkokus un citus ilggadīgus augus, kalnu ganības Austrijā, Dienvidfrancijā un Ziemeļitālijā, ganību purvi Meklenburgā (Vācijā) un plašie rīsa lauki Ebro deltā (Ziemeļaustrumspānijā).

[2] Lielā sīga (Otis tarda) un karaliskais ērglis (Aquila heliaca).