Dezinformācija: kā atpazīt un apkarot par Covid-19 izplatītus mītus

Līdz ar jaunā vīrusa izplatīšanos informatīvajā telpā arvien biežāk parādās nepatiesas ziņas un sagrozīta informācija saistībā ar vīrusa uzliesmojumu. No sākotnējas versijas par to, ka vīrusa izplatība sākusies sikspārņu zupas dēļ, līdz drukātajos un elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos uzkurinātām diskusijām par ES valstīm, kas it kā cīnās savā starpā par nepieciešamiem medicīnas un aizsardzības līdzekļiem.

Pasaules Veselības organizācija (PVO) pamatoti norādīja, ka nepatiesi apgalvojumi “izplatās ātrāk nekā vīruss” - fenomens, kas jau tika nodēvēts par “planētas mēroga infodēmiju”. Lielākās tiešsaistes platformas jau darbojas, lai ierobežotu dezinformācijas izplatību.

Kā mēs varam atpazīt dezinformāciju un palīdzēt apturēt tās tālāko izplatību? Ko dara ES, lai apturētu viltus ziņu izplatīšanos? Ieteikumi un rekomendācijas apkopotas mūsu sadaļā “Jautājumi un atbildes”.

Ko ES dara, lai apkarotu dezinformāciju?

Lai nodrošinātu ticamu un uz faktiem balstītu informāciju, ES ir izveidojusi kopīgu tīmekļa vietni par ES rīcību koronavīrusa apkarošanā. Drīzumā tīmekļa vietnē tiks iekļauta īpaša informācija ar mērķi apkarot viltus ziņas un kliedēt mītus par vīrusa uzliesmojumu.

Turklāt eksperti un politiķi no ES un dalībvalstīm regulāri rīko videokonferences, lai apspriestu dezinformācijas problēmu un apmainītos ar metodēm, kā informēt cilvēkus par riskiem un risku novēršanas iespējām. Tapāt tiešsaistes platformas tiek aicinātas apturēt maldinātājus un negodīgu praksi.

Kāpēc cilvēki apzināti sniedz nepatiesu informāciju?

Daži to dara apzināti, lai gūtu peļņu, veicinot savu produktu pārdošanu vai piesaistot vairāk apmeklētāju savām tīmekļa vietnēm, tādējādi palielinot ienākumus no reklāmām.

Saskaņā ar ES īpašās dezinformācijas apkarošanas darba grupas ziņojumu atsevišķu nepatiesu informāciju izplatību veicina konkrētie politiskie spēki, tostarp ASV balto nacionālistu kustība alternatīvie labējie (alt-right), Ķīna un Krievija. Šajos gadījumos nepatiesas informācijas izplatības ir politisks mērķis – negatīvi ietekmēt Eiropas Savienību vai izraisīt politiskas pārmaiņas.

Tomēr daudzi cilvēki, kas izplata dezinformāciju, neapzinās, ka tiražē maldīgas ziņas, darot to bez nodoma nodarīt kaitējumu vai gūt labumu, jo viņi paši ir pārliecināti par informācijas patiesumu.

ES dezinformācijas apkarošanas tīmekļa vietnē tiek atmaskoti populārākie mīti par Covid-19 izplatību.

Vai dezinformācija par Covid-19 tiešām ir tik bīstama?

Krīzes situācijā, kāda ir izveidojusies šodien, kad cilvēki raizējas un saņem šokējošas ziņas, ir grūti saglabāt mieru un, nepieciešamības gadījumā, objektīvi pārbaudīt faktus.

Pirms kāda laika maldinoša informācija par vakcīnu kaitīgumu lika vecākiem atteikties no savu bērnu vakcinācijas pret masalām un citām bīstamām slimībām, izraisot masalu uzliesmojumu.

Pat ja arī cilvēki netic nepatiesai informācijai, tā var ietekmēt pārliecību par patiesiem ekspertīzes slēdzieniem. Šajā situācijā spontānu tvītu, ko publicē lietotājs bez priekšzināšanām, cilvēki var vērtēt tikpat augstu kā eksperta rūpīgi veiktu analīzi.

Ko es varu darīt, lai novērstu dezinformācijas izplatīšanos?

Dezinformācijas tālāka izplatība atkarīga no tā, vai cilvēki tai tic un dalās ar to. Lietotājam svarīgi ir neļaut sevi apmuļķot. Lai pārliecinātos, ka netiek izplatīta nepatiesa informācija, jābūt īpaši uzmanīgam, daloties ar ziņām, kas varētu izraisīt spēcīgu reakciju vai, kas šķiet pārāk pozitīvas vai pārāk negatīvas, lai būtu patiesas. Vienkāršākais veids, kā pārbaudīt ziņā sniegtās informācijas patiesumu, ir mēģināt internetā noskaidrot, vai par šo faktu vai notikumu ziņo vairāki uzticami avoti.

Eiropas Parlamenta Izpētes dienesta sagatavotajā ceļvedī ir apkopoti vairāki ieteikumi, kā noteikt, vai rīcībā esošā informācija ir ticama.

Ko es varu darīt, ja es redzu vai dzirdu, ka tiek izplatīta nepatiesa informācija?

Par dezinformācijas izplatīšanu var ziņot tiešsaistes platformai, kurā informācija tika publicēta. Daudzi sociālo mediju uzņēmumi ir apņēmušies cīnīties ar viltus ziņām, kas izplatītas saistībā ar koronavīrusa uzliesmojumu.

Jāmēģina uzrunāt personu, kas dezinformāciju izplata: visticamāk tas tika darīts neapzināti. Pētnieki apgalvo, ka labākais veids, kā pārliecināt cilvēkus, kas tic sazvērestības teorijām, ir izturēties ar sapratni šajā gadījumā, aicināt cilvēkus kritiski izvērtēt informāciju un izvairīties no cilvēka apsmiešanas.