Ceturtdien, 2. aprīlī, Starptautiskajā faktu pārbaudes dienā, Eiropas Parlaments iesaistījies izpratnes veidošanā par dezinformācijas draudiem, kas apdraud ne vien iedzīvotāju veselību, bet arī demokrātiju.
Kamēr daudzi cīnās dienu un nakti, lai glābtu cilvēku dzīvības, veselības aprūpes organizācijas un faktu pārbaudītāji brīdina par vēl vienu pandēmijas blakni – organizācijām un personām, kas krīzi izmanto politiskām vai komerciālām manipulācijām.
ES iestādes ir vairākkārt brīdinājušas par riskiem, kas saistīti ar dezinformācijas mēģinājumiem untiešsaistes krāpšanām. Lai atbalstītu faktisku un ticamu informāciju, ir izveidotaES iestāžutīmekļa lapa par Eiropas pasākumiem cīņā pret vīrusu. Tajā atspēkoti arī izplatītākie mīti par Covid-19 uzliesmojumu.
Saskaņā ar Eiropas Ārējās Darbības Dienesta pret-dezinformācijas darba grupas EUvsDisinfo ziņojumu , dažu nepatiesību izplatīšanas avoti ir saistīti ar ASV labējo ekstrēmistu grupām, Ķīnu un Krieviju. Šajos gadījumos nepatieso ziņotāju mērķi ir politiski – graut Eiropas Savienību vai ietekmēt cilvēku politiskās pārliecības.
Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja vietnieks Otmars Karass (EPP, Austrija) uzsver, ka “nepatiesus apgalvojumus var viegli pārbaudīt, tāpat kā ir viegli pārliecināties par ES solidaritāti. Eiropas Savienībai ir ļoti ierobežotas oficiālās pilnvaras veselības jomā, tomēr dalībvalstis un ES kopā meklē veidus, kā palīdzēt krīzes upuriem. Piemēram, pašlaik vācu medmāsas un ārsti rūpējas par Covid-19 pacientiem, kuri ievesti no Itālijas vai Francijas. Čehija nosūtījusi 10 000 aizsargtērpus Itālijai un Spānijai. Austrija un Francija nosūtījušas Itālijai miljoniem masku.”
“Pagājušajā nedēļā Eiropas Parlamenta deputāti gandrīz vienbalsīgi pieņēma steidzamus pasākumus, lai atbrīvotu līdzekļus, kas ļautu ES dalībvalstīm finansēt veselības aprūpi, medicīnisko palīdzību vai novērst turpmāku slimības izplatību. Arī citās ES iestādēs nenogurstoši strādā, lai atrastu efektīvus un ātrus veidus, kā atbalstīt šīs krīzes upurus – gan tos, kas ir saslimuši, gan veselības aprūpes darbiniekus un tos, kas krīzes dēļ zaudējuši darbu un ienākumus.”
Priekšsēdētāja vietniece Katarina Bārlija (S&D, DE) uzsver, ka “šajos laikos mūsu dzīvības ir atkarīgas no tā, vai mēs klausāmies veselības aizsardzības iestādēs, un melu izplatīšana vai patiesības apšaubīšana kļūst vēl bīstamāka. Ir svarīgi, lai iestādes turpinātu cieši sadarboties ar tiešsaistes platformām, mudinot tās popularizēt informāciju no drošiem avotiem, mazināt nepatiesa vai maldinošu satura nozīmi un izņemt nelikumīgu saturu vai tādu saturu, kas varētu radīt fizisku kaitējumu.
Parlaments sāk kampaņu, lai atbalstītu veselības aprūpes darbiniekus un parādītu mūsu iedzīvotājiem, ka šis kontinents ir pilns ar eiropiešiem, kuri plecu pie pleca cīnās ar Covid-19.”
Viņa arī aicināja ikvienu īpašu uzmanību pievērst tiešsaistes dezinformācijas mēģinājumiem: “Šodien, Starptautiskajā faktu pārbaudes dienā, mēs gribētu atgādināt cilvēkiem par faktu pārbaudes nozīmi, un mēs izplatām faktu pārbaudes padomus visās valodās. Tāpat kā mūsu pienākums ir ievērot sociālo distancēšanos un mazgāt rokas, mūsu pienākums ir arī apturēt nepatiesu padomu un manipulatīvu stāstu izplatīšanu”.
Priekšsēdētāja vietnieks Karass piebilda: “Šādās krīzes situācijās faktu pārbaude nenozīmē, ka mēs būsum gudrie vīri, kas sava prieka pēc labos cilvēku kļūdas cilvēku izteikumos, bet veiksim savu pilsonisko pienākumu ir aizsargāt Eiropas iedzīvotājus un mūsu radīto demokrātisko sabiedrību. ”