Eiropas zaļais kurss: Komisija nāk klajā ar darbībām bioloģiskās ražošanas atbalstam

Šodien Komisija nāca klajā ar rīcības plānu bioloģiskās ražošanas attīstībai. Plāna vispārējais mērķis ir uzlabot bioloģisko produktu ražošanu un patēriņu, līdz 2030. gadam panākt, ka 25 % lauksaimniecības zemes tiek izmantoti bioloģiskajai lauksaimniecībai, kā arī ievērojami palielināt bioloģiskās akvakultūras produkcijas daudzumu.

Bioloģiskajai ražošanai ir vairākas svarīgas priekšrocības: bioloģiski apsaimniekotajos laukos ir par aptuveni 30 % lielāka bioloģiskā daudzveidība, bioloģiski audzēti dzīvnieki bauda augstākiem standartiem atbilstošu dzīvnieku labturību un uzturā uzņem mazāk antibiotiku, bioloģiskajiem lauksaimniekiem ir augstāki ienākumi un lielāka noturība, savukārt patērētāji, pateicoties ES bioloģiskās ražošanas logotipam, precīzi zina, ko viņi pērk. Rīcības plāns ir saskaņā ar Eiropas zaļo kursu, stratēģiju “No lauka līdz galdam un Biodaudzveidības stratēģiju.

Rīcības plāns ir paredzēts, lai strauji augošajai bioloģiskās ražošanas nozarei nodrošinātu pareizos instrumentus 25 % mērķrādītāja sasniegšanai. Lai nodrošinātu sabalansētu nozares attīstību, rīcības plānā ierosinātas 23 darbības, kuras sagrupētas 3 blokos: patēriņa palielināšana, ražošanas izvēršana un nozares ilgtspējas turpmāka uzlabošana.

Komisija mudina dalībvalstis izstrādāt nacionālos bioloģiskās ražošanas plānus, kuri palīdzētu tām palielināt bioloģiskās ražošanas daļu. Bioloģiskajai ražošanai izmantotās lauksaimniecības zemes īpatsvars dalībvalstīs ievērojami atšķiras: no 0,5 % dažās valstīs līdz vairāk nekā 25 % citās. Nacionālie bioloģiskās ražošanas plāni papildinās valstu KLP stratēģiskos plānus , jo tajos būs izklāstīti pasākumi, kuru tvērums pārsniedz lauksaimniecības jomu un to, kas piedāvāts KLP ietvaros.

Patēriņa veicināšana

Lai lauksaimniekus mudinātu pievērsties bioloģiskajai ražošanai un tādējādi palielinātu viņu pelnītspēju un noturību, izšķirīga nozīme būs bioloģisko produktu patēriņa pieaugumam. Lai to panāktu, rīcības plānā ierosinātas vairākas konkrētas darbības, kuru mērķis ir palielināt pieprasījumu, uzturēt patērētāju uzticību un bioloģisko pārtiku padarīt pieejamāku iedzīvotājiem. Tas ietver informācijas un komunikācijas pasākumus par bioloģisko ražošanu, bioloģiski ražotu produktu patēriņa veicināšanu, bioloģisko produktu lielāka īpatsvara panākšanu publiski finansētās sabiedriskās ēdināšanas vietās, izmantojot publisko iepirkumu un palielinot bioloģisko produktu izplatīšanu ES skolu apgādes programmas ietvaros. Darbības tiks veiktas arī tādās jomās kā krāpniecības novēršana, patērētāju uzticības vairošana un bioloģisko produktu izsekojamības uzlabošana. Liela nozīme var būt arī privātajam sektoram, ja, piemēram, darbiniekiem izsniedz “biovaučerus”, kuri izmantojami bioloģisko produktu iegādei.

Bioloģiskās ražošanas izvēršana

Patlaban aptuveni 8,5 % ES lauksaimniecības zemju platības tiek apsaimniekoti bioloģiski, un tendences liecina, ka ar tagadējo izaugsmes tempu šis rādītājs Eiropas Savienībā līdz 2030. gadam pieaugs līdz 15–18 %. Šis rīcības plāns nodrošina instrumentu kopumu, kas palīdzēs šo rādītāju palielināt vēl vairāk un sasniegt 25 %. Rīcības plāns galvenokārt ir vērsts uz pieprasījumu un tā radīto ietekmi, bet svarīga nozīme pārejas atbalstīšanā būs kopējai lauksaimniecības politikai. Pašlaik bioloģiskās lauksaimniecības atbalstam tiek izmantoti aptuveni 1,8 % no KLP līdzekļiem (7,5 miljardi eiro). Turpmākajā KLP būs ekoshēmas, kurām atvēlētais budžets laikposmā no 2023. līdz 2027. gadam – atkarībā no KLP sarunu iznākuma – sasniegs 38–58 miljardus eiro. Ekoshēmas var izmantot bioloģiskās lauksaimniecības veicināšanai.

Galvenie instrumenti ārpus kopējās lauksaimniecības politikas satvara ir informēšanas pasākumu rīkošana un tīklošana paraugprakses apmaiņas nolūkā, lauksaimnieku grupu – nevis individuālo lauksaimnieku – sertifikācija, inovācija un pētniecība, blokķēdes tehnoloģijas un citu tehnoloģiju izmantošana izsekojamības uzlabošanai ar mērķi palielināt tirgus caurskatāmību, vietējās un maza mēroga pārstrādes stiprināšana, pārtikas ķēdes organizācijas atbalsts un dzīvnieku uztura uzlabošana.

Lai uzlabotu izpratni par bioloģisko ražošanu, Komisija organizēs ikgadēju ES “Bioproduktu dienu”, kā arī ieviesīs bioloģiskās pārtikas ķēdes balvu, kuru piešķirs, lai godinātu izcilību visos bioloģiskās pārtikas ķēdes posmos. Komisija arī sekmēs bioloģiskā tūrisma tīklu izveidi, ieviešot “bioapgabalus”. “Bioapgabali” ir teritorijas, kurās lauksaimnieki, iedzīvotāji, tūrisma operatori, apvienības un publiskā sektora iestādes kopīgi sadarbojas, lai panāktu vietējo resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, kuras pamatā ir bioloģiskās ražošanas principi un metodes.

Rīcības plānā arī atzīmēts, ka bioloģiskā akvakultūra ir samērā jauna nozare, kurai ir ievērojams izaugsmes potenciāls. Gaidāmās jaunās ES vadlīnijas par ES akvakultūras ilgtspējīgu attīstību mudinās dalībvalstis un ieinteresētās personas atbalstīt šīs nozares produkcijas apjoma pieaugumu.
Avots: https://ec.europa.eu/