Digitālā pārveide: nozīme, ieguvumi un ES politika

Ziņa publicēta 06.05.2021
Uzziniet, kā ES palīdz īstenot digitālo pārveidi Eiropā, lai sniegtu labumu iedzīvotājiem, uzņēmumiem un videi.

Digitālā pārveide ir viena no ES galvenajām prioritātēm. Eiropas Parlaments palīdz veidot politiku, kas stiprinās Eiropas spējas jaunu digitālo tehnoloģiju jomā, pavērs jaunas iespējas uzņēmumiem un patērētājiem, atbalstīs ES zaļo pārkārtošanos un līdz 2050. gadam sasniegs klimatneitralitāti, atbalstīs iedzīvotāju digitālās prasmes un darba ņēmēju apmācību un palīdzēs digitalizēt sabiedriskos pakalpojumus, vienlaikus nodrošinot pamattiesību un vērtību ievērošanu.

Parlaments aprīlī nobalsoja par ziņojumu par Eiropas digitālās nākotnes veidošanu, kurā aicināja Komisiju turpināt risināt digitālās pārkārtošanās radītās problēmas, jo īpaši izmantot digitālā vienotā tirgus sniegtās iespējas un uzlabot mākslīgā intelekta izmantošanu.

ES digitālo prioritāšu finansēšana

Digitālajām tehnoloģijām ir būtiska nozīme visās ES politikas jomās. Covid krīze akcentēja nepieciešamību izstrādāt uz nākotni vērstu atbildes reakciju, kas ilgtermiņā nāktu par labu sabiedrībai un konkurētspējai. Digitālie risinājumi sniedz svarīgas iespējas un ir būtiski, lai nodrošinātu Eiropas atveseļošanu un konkurētspēju pasaules ekonomikā. ES ekonomikas atveseļošanas plānā ir prasīts, lai dalībvalstis vismaz 20 % no 672,5 miljardu € vērtā Atveseļošanas un noturības mehānisma piešķirtu digitālās pārkārtošanās veikšanai. Tādas investīciju programmas kā uz pētniecību un inovāciju vērstā pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa” un uz infrastruktūru orientētais Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments piešķir ievērojamas summas arī digitālajiem sasniegumiem.

Lai gan vispārējā ES politika atbalsta digitālos mērķus visās programmās, dažas investīciju programmas un jaunie noteikumi ir īpaši vērsti uz to sasniegšanu.

Programma “Digitālā Eiropa”

Parlaments aprīļa plenārsēdē nobalsoja par programmu “Digitālā Eiropa” — pirmo ES finanšu instrumentu, kas ir īpaši vērsts uz tehnoloģiju nodošanu uzņēmumiem un iedzīvotājiem. Tās mērķis ir investēt digitālajā infrastruktūrā, lai stratēģiskās tehnoloģijas varētu palīdzēt palielināt Eiropas konkurētspēju, zaļo pārkārtošanos un tehnoloģiskās suverenitātes nodrošināšanu. Tā investēs 7,5 miljardus € piecās jomās: superdatošanā (2,2 miljardi €), mākslīgajā intelektā (2 miljardi €), kiberdrošībā (1,6 miljardi €), padziļinātās digitālās prasmēs (577 miljoni €) un digitālo tehnoloģiju plašas izmantošanas nodrošināšanā ekonomikā un sabiedrībā (1 miljards €).

Drošība tiešsaistē un platformu ekonomika

Tiešsaistes platformas ir svarīga ekonomikas un cilvēku dzīves daļa. Tās piedāvā milzīgas iespējas kā tirdzniecības vietas un ir svarīgi saziņas kanāli. Tomēr pastāv arī būtiskas problēmas. ES strādā pie jauniem digitālo pakalpojumu tiesību aktiem, kuru mērķis ir veicināt konkurētspēju, inovāciju un izaugsmi, vienlaikus stiprinot drošību tiešsaistē, apkarojot nelikumīgu saturu un nodrošinot vārda brīvības, preses brīvības un demokrātijas aizsardzību.

Lasiet vairāk par to, kāpēc un kā ES vēlas reglamentēt platformu ekonomiku.

Veicot pasākumus, kuru mērķis ir garantēt drošību tiešsaistē, Parlaments aprīlī nobalsoja par jauniem noteikumiem, ar kuriem tiek novērsta teroristiska satura izplatīšana tiešsaistē. EP deputāti arī izskata noteikumus par jaunu Eiropas kiberdrošības centru.

Mākslīgais intelekts un datu stratēģija

Mākslīgais intelekts (MI) varētu sniegt labumu cilvēkiem, uzlabojot veselības aprūpi, padarot drošākus automobiļus un piedāvājot pielāgotus pakalpojumus. Tas var uzlabot ražošanas procesus un radīt konkurences priekšrocības Eiropas uzņēmumiem, tostarp nozarēs, kurās ES uzņēmumi jau atrodas spēcīgās pozīcijās: zaļajā un aprites ekonomikā, iekārtu ražošanā, lauksaimniecībā, tūrismā...

Lai nodrošinātu to, ka Eiropa maksimāli izmanto MI iespējas, EP deputāti ir uzsvēruši nepieciešamību pēc antropocentriskiem MI tiesību aktiem, kuru mērķis ir izveidot uzticamu MI satvaru, īstenot ētikas standartus, atbalstīt darbvietas, palīdzēt veidot konkurētspējīgu “Eiropā ražotu MI” un ietekmēt globālos standartus. Komisija savu priekšlikumu MI regulai iesniedza 2021. gada 21. aprīlī.

Lasiet vairāk par to, kā EP deputāti vēlas reglamentēt MI.

MI izstrādes panākumi Eiropā lielā mērā ir atkarīgi no sekmīgas Eiropas datu stratēģijas. Parlaments ir uzsvēris rūpniecisko un publisko datu potenciāla nozīmi ES uzņēmumiem un pētniekiem un aicinājis izveidot Eiropas datu telpas, lielo datu infrastruktūru un tiesību aktus, kas veicinās uzticamību.

Vairāk par to, ko Parlaments vēlas saistībā ar Eiropas Datu stratēģiju.

Digitālās prasmes un izglītība

Pandēmija ir ne tikai parādījusi to, cik digitālās prasmes ir svarīgas darbam un saziņai, bet arī akcentējusi digitālo prasmju trūkumu un nepieciešamību uzlabot digitālo izglītību. Parlaments vēlas, lai Eiropas prasmju programma nodrošinātu to, ka iedzīvotāji un uzņēmumi var pilnībā izmantot tehnoloģisko progresu.

Avots:https://www.europarl.europa.eu/