x
Eiropas Parlamentam izdevās panākt, ka 60 % EISI līdzekļu tiks izmantoti projektiem, kuri palīdz sasniegt ES klimata mērķus, savukārt 15 % enerģētikas jomai atvēlēto līdzekļu tiks izmantoti ar atjaunojamiem energoresursiem saistītu pārrobežu projektu finansēšanai.
Nākamās paaudzes projekti
EISI ir strukturēts trijās daļās — aptuveni 23 miljardi EUR paredzēti transporta projektiem, 5 miljardi EUR — enerģētikas projektiem un 2 miljardi EUR — digitalizācijas projektiem. Pārrobežu transporta projektiem aptuveni 10 miljardi EUR tiks novirzīti no Kohēzijas fonda, lai palīdzētu Eiropas Savienības valstīm pabeigt iepriekš apzinātu trūkstošo transporta savienojumu izveidi. Savukārt 1,4 miljardi EUR tiks izmantoti, lai paātrinātu galveno trūkstošo pārrobežu dzelzceļa savienojumu izveidi. Šos projektus Komisija izraudzīsies konkursa kārtībā.
Digitālajā nozarē EISI atbalstīs kopīgu interešu projektu izstrādi, piemēram, drošu un aizsargātu ļoti augstas veiktspējas digitālo tīklu un 5G sistēmu izvēršanu, kā arī transporta un enerģētikas tīklu digitalizācijas projektus.
Programmas mērķis ir arī padarīt energotīklus sadarbspējīgākus un nodrošināt, lai finansētie projekti atbilstu gan ES, gan dalībvalstu klimata un enerģētikas plāniem.
Transporta projektu paātrināšana
Parlaments apstiprināja arī jaunos ar Padomi saskaņotos Eiropas transporta tīkla jeb TEN-T noteikumus, kuri paredz vienkāršot atļaujas piešķiršanas procedūras TEN-T projektiem, lai tos būtu iespējams ātrāk pabeigt. Dalībvalstīm būs jānosaka kontaktpunkts katra projekta virzītājam un jānodrošina, lai laiks, kas vajadzīgs projekta uzsākšanas atļauju saņemšanai, nepārsniegtu četrus gadus.
Ziņotāju teiktais (citāti)
Transporta un tūrisma komitejas ziņotājs Marians-Žans Marinesku (PPE, Rumānija) teica: “EISI modernizēs transporta savienojumus visā ES. Tas palīdzēs Eiropai risināt nozares dekarbonizācijas problēmas un īpaši veicinās to, lai pāreja uz dzelzceļu kļūtu par realitāti. Trūkstošo savienojumu izveidošana arī veicinās cilvēku un preču kustību."
Otrs Transporta un tūrisma komitejas ziņotājs Dominiks Rikē (“Renew Europe”, Francija) piebilda: “Zaļo kursu nebūs iespējams īstenot, ja mēs nepārveidosim savu infrastruktūru, lai tā būtu piemērota gaidāmajām izmaiņām digitālajā un vides jomā. Nākamās paaudzes Eiropas infrastruktūras savienošanas mehānisms sāk darboties īstajā laikā, lai palīdzētu veikt šo pāreju.”
Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņotāja Henna Virkunena (PPE, Somija) uzsvēra: “Eiropas infrastruktūras savienošanas mehānisms finansē galvenos pārrobežu savienošanas un atjaunojamās enerģijas projektus starp dalībvalstīm un ļaus Eiropai spert lielu soli pārejā uz digitālo un klimatneitrālo ekonomiku. Tas ir ļoti svarīgi, lai nākotnē saglabātu konkurētspēju.”
Turpmākie soļi
Jaunais Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments stāsies spēkā, tiklīdz regula būs publicēta “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”. Šiem noteikumiem būs atpakaļejošs spēks no 2021. gada 1. janvāra. Savukārt TEN-T procedūru racionalizēšanas noteikumi dalībvalstīm būs jāievieš divu gadu laikā.
Avots:https://www.europarl.europa.eu/
Avots: