Digitālie pakalpojumi un digitālie tirgi: pieņemti noteikumi drošākai tiešsaistes videi

Ziņa publicēta 08.07.2022
Jaunajos ES noteikumos par digitālo vidi ir izklāstīti vēl nebijuši standarti attiecībā uz tiešsaistes uzņēmumu pārskatatbildību atvērtā un konkurētspējīgā digitālajā tirgū.

Eiropas Parlaments otrdien galīgajā balsojumā pieņēma jauno Digitālo pakalpojumu aktu un Digitālo tirgu aktu. Par abiem aktiem Parlaments un Padome bija panākuši vienošanos attiecīgi 23. aprīlī un 24. martā. Abu likumprojektu mērķis ir pievērsties tehnoloģiju nozares sociālajai un ekonomiskajai ietekmei, nosakot skaidrus standartus šīs nozares uzņēmumu darbībai Eiropas Savienībā, atbilstoši ES pamattiesībām un vērtībām.

Digitālo pakalpojumu aktu pieņēma, 539 deputātiem balsojot par, 54 — pret un 30 atturoties. Digitālo tirgu aktu pieņēma, 588 deputātiem balsojot par, 11 — pret un 31 atturoties.

Nelikumīgs bezsaistē, tātad nelikumīgs arī tiešsaistē

Digitālo pakalpojumu aktā noteikti skaidri pienākumi digitālo pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, sociālajiem medijiem vai tirdzniecības vietām, apkarot nelikumīga satura izplatīšanos, dezinformāciju tiešsaistē un citus riskus sabiedrībai. Šīs prasības ir samērīgas ar platformu lielumu un riskiem, ko tās rada sabiedrībai.

Jauno pienākumu vidū ir:

  • jauni pasākumi cīņai pret nelikumīgu saturu tiešsaistē un pienākumi platformām ātri reaģēt, vienlaikus ievērojot pamattiesības, tostarp vārda brīvību un datu aizsardzību;
  • pastiprināta izsekojamība un tirgotāju pārbaude tiešsaistes tirdzniecības vietās, lai garantētu produktu un pakalpojumu drošību. Tas ietver arī izlases veida pārbaudes par to, vai nelikumīgs saturs atkārtojas;
  • lielāka platformu pārredzamība un pārskatatbildība, piemēram, sniedzot skaidru informāciju par satura moderēšanu vai algoritmu izmantošanu satura ieteikšanā (tā sauktās ieteikumu sistēmas). Lietotāji varēs apstrīdēt satura moderēšanas lēmumus;
  • maldinošas prakses un noteiktu veidu mērķorientētas reklāmas aizliegumi, piemēram, aizliegums ievietot reklāmas, kuru mērķauditorija ir bērni, un reklāmas, kuru pamatā ir sensitīvi dati. Aizliegtas arī maldinošas saskarnes un maldinoša prakse, kuru mērķis ir manipulēt ar lietotāju izvēli.

Ļoti lielām tiešsaistes platformām un meklētājprogrammām (ar vismaz 45 miljoniem lietotāju mēnesī), kas rada vislielāko risku, Komisija noteikusi stingrākus pienākumus. Tie ietver sistēmisku risku novēršanu (piemēram, novērst nelikumīga satura izplatīšanu, nelabvēlīgu ietekmi uz pamattiesībām, vēlēšanu procesiem un uz dzimumbalstītu vardarbību vai garīgo veselību) un neatkarīgas revīzijas. Šīm platformām būs arī jāsniedz lietotājiem iespēja atteikties no ieteikumiem, kuru pamatā ir profilēšana. Tām būs jāatvieglo iestāžu un pētnieku piekļuve šo platformu datiem un algoritmiem.

Vārtziņu tiesības un pienākumi

Digitālo tirgu aktā ir noteikti pienākumi lielām tiešsaistes platformām, kas digitālajā tirgū darbojas kā vārtziņi, proti, platformām, kuru dominējošais stāvoklis tiešsaistē apgrūtina patērētāju iespējas izvairīties no to lietošanas. Šo pienākumu mērķis ir nodrošināt taisnīgāku uzņēmējdarbības vidi un vairāk pakalpojumu patērētājiem.

Lai novērstu negodīgu uzņēmējdarbības praksi, platformām, kas atzītas par vārtziņiem, būs:

  • jāļauj trešām personām sadarboties ar to pakalpojumiem, proti, mazākas platformas varēs pieprasīt, lai dominējošās ziņapmaiņas platformas ļautu lietotājiem apmainīties ar ziņojumiem, nosūtīt balss ziņojumus vai datnes visās ziņoapmaiņas lietotnēs. Tādējādi lietotājiem būs lielākas izvēles iespējas un neradīsies situācijas, kad lietotājs var izmantot tikai vienu lietotni vai platformu;
  • jāļauj komerciālajiem lietotājiem piekļūt datiem, ko tie ģenerē vārtziņa platformā, lai popularizētu savus piedāvājumus un noslēgtu līgumus ar saviem klientiem ārpus vārtziņa platformas.

Vārtziņi vairs nevarēs:

  • savās platformās izkārtot savus pakalpojumus vai produktus labvēlīgāk par trešo personu pakalpojumiem vai produktiem;
  • liegt lietotājiem viegli atinstalēt jebkādu iepriekš ielādētu programmatūru vai lietotnes vai liegt izmantot trešo personu lietojumprogrammas un lietotņu veikalus;
  • apstrādāt lietotāju personas datus mērķorientētai reklāmai, ja nav skaidri dota piekrišana.

Sankcijas

Lai nodrošinātu, ka jaunie noteikumi par Digitālo tirgu aktu tiek īstenoti pienācīgi un atbilst dinamiskajai digitālajai nozarei, Komisija var veikt tirgus izpēti. Ja vārtzinis neievēros noteikumus, Komisija varēs uzlikt naudas sodu līdz 10 % apmērā no vārtziņa kopējā globālā apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā. Ja noteikumi tiek pārkāpti atkārtoti, naudas sods var sasniegt līdz pat 20 % no apgrozījuma.

Citāti

Digitālo pakalpojumu akta ziņotāja Kristela Šaldemūse (S&D, Dānija) sacīja: “Tehnoloģiju giganti pārāk ilgi ir izmantojuši noteikumu trūkumu sava labuma gūšanai. Digitālā pasaule ir kļuvusi par mežonīgajiem rietumiem, kur noteikumus raksta lielākie un spēcīgākie. Taču pilsētā ir jauns šerifs – Digitālo pakalpojumu akts. Tagad noteikumi un tiesības būs ievērojami stingrāki. Mēs arī beidzot iespīdināsim dienasgaismu algoritmu džungļos, lai pienācīgi aplūkotu naudas pelnīšanas mašīnas, kas stāv aiz sociālo tīklu platformām."

Digitālo tirgu akta ziņotājs Andreass Švābs (PPE, Vācija) sacīja: “Mēs vairs nepieņemam likumu “izdzīvo finansiāli stiprākais”. Digitālā vienotā tirgus mērķis ir panākt, lai Eiropā darbotos labākie uzņēmumi, nevis tikai lielākie. Tāpēc mums jāpievērš uzmanība jaunā tiesību akta īstenošanai. Mums ir vajadzīga pienācīga uzraudzība, lai nodrošinātu, ka dialogs starp lielajiem uzņēmumiem un ES likumdevējiem ir efektīvs. Tikai ar līdzvērtīgu dialogu varēsim panākt cieņu, ko Eiropas Savienības pilsoņi un uzņēmumi ir pelnījuši."

Turpmākie soļi

Kad Padome jūlijā (tirgu akts) un septembrī (pakalpojumu akts) būs oficiāli apstiprinājusi abus likumus, tie tiks publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un stāsies spēkā 20 dienas pēc publicēšanas.

Digitālo pakalpojumu akts būs tieši piemērojams visā Eiropas Savienībā, un to piemēros 15 mēnešus pēc tā stāšanās spēkā vai no 2024. gada 1. janvāra (atkarībā no tā, kurš datums būs vēlāk). Attiecībā uz pienākumiem, kas noteikti ļoti lielām tiešsaistes platformām un ļoti lielām tiešsaistes meklētājprogrammām, Digitālo pakalpojumu akts tiks piemērots agrāk, proti, četrus mēnešus pēc tam, kad Komisija būs noteikusi, kuras ir šādas platformas un meklētājprogrammas.

Digitālo tirgu aktu sāks piemērot sešus mēnešus pēc tā stāšanās spēkā. Vārtziņiem pēc tam, kad tie būs noteikti, būs ne vairāk kā seši mēneši laika, lai izpildītu jaunās prasības.

Papildu informācija

Jānis KRASTIŅŠ
Preses sekretārs Latvijā
(+371) 6708 5461
(+371) 26 542 369
janis.krastins@europarl.europa.eu