Sākas diskusiju cikls “Aktuāli sociālie jautājumi Latvijā un Eiropā”

Ekonomikas veselība balstās darbaspēka kvalitātē – tātad cilvēkkapitālā. Tā savukārt saistīta ar to, cik efektīvi valstī darbojas dažādas sistēmas. Sociālās politikas diskusiju cikls “Aktuāli sociālie jautājumi Latvijā un Eiropā” pievērsīsies dažiem no Eiropas Komisijas prioritāšu virzieniem, kas vērsti uz sociālā atbalsta un iekļaujošas sistēmas stiprināšanu dalībvalstīs.

Diskusiju cikla “Aktuāli sociālie jautājumi Latvijā un Eiropā” pirmais tematiskais pasākums “Darba tirgus visiem” notiks jau 16. septembrī no plkst. 10.00 līdz 11.30. Tajā runāsim par to, cik iekļaujošs ir Latvijas darba tirgus, cik pieejamas ir darba vietas un infrastruktūra cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un kā situāciju uzlabot. Diskusijai sekot varēs tiešsaistē Eiropas Komisijas pārstāvniecības Facebook kontā (@EiropasKomisija) vai ES mājas tīmekļa vietnē www.esmaja.lv.

 

Diskusijā piedalīsies: Gunta Anča, SUSTENTO valdes priekšsēdētāja, Evita Simsone, Nodarbinātības valsts aģentūras direktore, Jānis Pumpiņš, Latvijas Darba devēju konfederācijas darba tiesību eksperts, Diāna Jakaite, Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece, un Karīna Jansone, Eiropas Komisijas Nodarbinātības ģenerālsekretariāta pārstāve. Diskusiju moderēs žurnālists Arnis Krauze.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre norāda: “Eiropas Komisija daudz strādā, lai sniegtu atbalstu dalībvalstīm, uzlabojot sociālā atbalsta sistēmas un veidojot vidi iekļaujošu visdažādākajām sabiedrības grupām. Taču arī Latvijā mums jādiskutē, jālemj, kā nepieciešamās reformas ieviest, kur nepieciešams lielāks atbalsts un kā uzlabot esošo situāciju. Izaicinājumu tiešām ir daudz – Krievijas iebrukums Ukrainā, enerģētikas krīze, klimata pārmaiņas, un tie rada papildu spriedzi un satricinājumus mūsu ikdienā. Vairāk nekā jebkad, svarīgi būt vienotiem, iestāties vienam par otru un sniegt visu iespējamo atbalstu, lai pārvarētu šī brīža izaicinājumus un kļūtu stiprāki.”

Jau vairākus gadus visas Eiropas Savienības dalībvalstis īsteno Eiropas sociālā pīlāra pasākumus, lai nodrošinātu trīs būtiskus nosacījumus; vienlīdzīgas iespējas un piekļuvei darba tirgum; taisnīgus darba nosacījumus un sociālo aizsardzību un iekļautību. Dalībvalstu panākumi šo pasākumu īstenošanā ir atšķirīgi. Arī Latvijai vēl daudz darāmā. Ienākumu nevienlīdzība, kas rodas no nevienlīdzīgas piekļuves izglītības, veselības un citām iespējām, ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā. Tādējādi, ir jāturpina iesāktās reformas, lai uzlabotu iedzīvotāju dzīves kvalitāti un sakārtotu sociālo jomu.

Lai gan kopumā nodarbinātību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām Latvijā var vērtēt kā salīdzinoši augstu, tomēr, pievēršot uzmanību nodarbinātības rādītājiem un invaliditātes smaguma pakāpēm, redzams, ka cilvēkiem ar smagāku invaliditātes pakāpi darbu atrast Latvijā ir daudz grūtāk. Tāpat, liels izaicinājums ir nabadzības risku apkarošana. 2020. gadā Latvijā 39.3 % no strādājošajiem cilvēkiem ar invaliditāti tika pakļauti nabadzības riskam un sociālai atstumtībai (ES-27 vidējais rādītājs 2020. gadā bija 28.7%). Šie dati liecina, ka problēma ir arī taisnīgs atalgojums un vienlīdzīgas iespējas iegūt tādu darbavietu, kas atbilst personas kvalifikācijai un sniedz iespēju arī profesionāli attīstīties.

Gunta Anča, SUSTENTO valdes priekšsēdētāja, saka: “Neraugoties uz lielajiem ES fondu līdzekļiem, kas ieguldīti cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības veicināšanā Latvijā, nodarbinātību cilvēki ar invaliditāti joprojām atzīst par vienu no būtiskākajām problēmām. Sarežģīti ir ne vien atrast darbu, bet arī ikdienā saskarties ar nepietiekamu darba devēju informētību par invaliditātes jautājumiem. Piemēram, darba devēji slikti izprot specifiskās ar invaliditāti saistītās vajadzības, īpaši, ja darba meklētāja invaliditāte nav acīm redzama.”

Evita Simsone, Nodarbinātības valsts aģentūras direktore, norāda: “Demogrāfiskās tendences Latvijā liecina par sabiedrības novecošanos un darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanos. Šajā situācijā pieaug ikviena darbspējīga darba tirgus dalībnieka nozīme – gan darba meklētāji ar invaliditāti, gan vecāka gadagājuma cilvēki, gan citu nelabvēlīgākā situācijā darba tirgū esošo darba meklētāju mērķa grupu pārstāvji. Tas ir ļoti nozīmīgs darbaspēka resurss. Inovācijas un digitalizācijas ietekme kļūst aizvien spēcīgāka, rodas jaunas nodarbinātības formas un tas paver jaunas iespējas arī iekļaujošas nodarbinātības veicināšanā. Darba meklētājiem, kuri var un grib strādāt, ļoti nepieciešams personificēts atbalsts - darba tirgū pieprasīto profesionālo zināšanu un prasmju apguves un pilnveides iespējas, kā arī cieša sadarbība ar darba devējiem  un pašvaldībām”.

Savukārt Diāna Jakaite, Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece, uzsver nodarbinātības lielo nozīmi integrācijas procesos: “Nodarbinātība ir ceļš uz patstāvīgu dzīvi katram no mums. Par ikviena cilvēka talantu un spējām var spriest, tikai iepazīstot viņu. Invaliditāte nav un nevar būt kritērijs cilvēka pieņemšanai darbā, bet tā ir tikai papildu informācija, lai uzņēmējs veidotu atbalstošu vidi savā uzņēmumā. Piedāvājot nodarbinātības iespējas cilvēkiem ar invaliditāti, uzņēmējs ne tikai rada pozitīvu sociālo un ekonomisko ietekmi, bet arī pauž savas vērtības, kas atspoguļojas tā darba vidē un izaugsmes rezultātos. Uzņēmumu vides izpēte ir jau apliecinājusi, ka gudrs un ilgtspējīgs bizness ir tad, ja uzņēmumā ir daudzveidīgs darbaspēks – tāds, kurā ir pārstāvēti dažādi viedokļi un tiek novērtēti katra talanti. Invaliditāte ir daļa no šīs dažādības.”

Jānis Pumpiņš, Latvijas Darba devēju konfederācijas darba tiesību eksperts gan norāda: “Darba devēji vēlas lielāku personu ar īpašām vajadzībām iesaisti darba tirgū. Darbaspēka deficīta apstākļos ikviens darba devējs ir ieinteresēts nodarbināt darbiniekus, kuri ir motivēti darbam, un personas invaliditātei nav nozīmes, ja vien darbinieks godprātīgi veic amata pienākumus. Vienlaikus nepieciešams veicināt atbalsta mehānismu radīšanu darba devējiem, nodrošinot darba vides un vietas iekārtošanu, pielāgošanu personām ar invaliditāti. Tādā veidā atbalstot uzņēmumus, kas ir atvērti darba vietu radīšanā personām ar īpašām vajadzībām.”

Sociālo jautājumu diskusiju ciklā “Aktuāli sociālie jautājumi Latvijā un Eiropā” gaidāmas vēl trīs diskusijas. Mudinām sekot Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā sociālo mediju kontiem, lai uzzinātu par pasākumiem, jaunumiem un saņemtu aktuālāko informāciju par notiekošo Eiropā.